Kultras Rondo

Ideālais teātris ir Liepājas teātris – atzīst jaunais aktieris Kārlis Ērglis, kuram rit ceturtā sezona Liepājas teātrī. Par Maikla Alīna lomu izrādē "Ziloņa dziesma" viņš nominēts "Spēlmaņu nakts" balvai kategorijā "Gada jaunais skatuves mākslinieks". Sarunā ar aktieri uzzinām, kā no skolas gaitām Valmierā nokļuvis Liepājas universitātes aktieru kursā un kāpēc nevēlētos atgriezties studiju gados. Uzklausām arī teātra kritiķes Ilzes Kļaviņas vērtējumu par aktiera veikumu Maikla lomā, kurā aktieris parāda augstu artistisko līmeni. "Laikam svarīgākā lieta, ko es paņemu no šī procesa, bija pats process, jo tieši šajā iestudējumā, šajā gabalā es sapratu, ka šis darbs, šī profesija spēj mani glābt pašu no sevis. Dzīvē var notikt kādi slikti notikumi, blakus apstākļi, bēdas, sēras, sirdsēsti un viss pārējais, bet ja tu ļaujies tam mēģinājumu procesam, tad tā iekšējā uguntiņa, ja to tā var nosaukt, tā iekšējā gruzdēšana, tā urdīšanās par to, ka es gribu labi izdarīt savu darbu, es gribu uztaisīt foršu izrādi ar

"Skatuves darbi" – dīvaina, kakafoniska pasaule, ka tekstgtrupa "Orbīta" uzbūrusi Rīgas laikmetīgās mākslas telpā. Ir sajūta – varbūt netraucēt, jo notiek vēl skatuves darbi? Novadu kultūras namu un kultūras centru izdzīvošanas jautājums ir viens no skatupunktiem izstādē. Kas notiek uz lauku kultūras namu skatuvēm, Kultūras rondo atklāj tekstgrupas „Orbīta” dalībnieki Sergejs Timofejevs un Artūrs Punte. Projektā “Skatuves darbi” apvienība “Orbīta” pievēršas veselai virknei tēmu un jautājumu, necenšoties sniegt viennozīmīgas atbildes. Viens no tiem ir mazāk apdzīvoto teritoriju kultūras namu un kultūras centru izdzīvošanas jautājums, kuram bieži vien mēģina pievērsties no tīri ekonomiska skatupunkta. “Orbīta” šo pieeju it kā materializē, izvedot uz skatuves ārkārtīgi praktiskas darbības-pakalpojumus. No otras puses, šīs īsfilmas uzved uz skatuves vai ierāmē mūsu laikam ierastas un pieprasītas profesijas. Treškārt, šie video uzdod jautājumu par to, kur novelkamas mākslas robežas: kādā mērā kultūras telpas ie

Jauna balva latviešu skatuviskās dejas kolektīvu vadītājiem; domas par deju svētku lieluzvedumu; jo tālāk no Rīgas, jo lielāka sociālā funkcija; nepieciešamās pārmaiņas izglītības sistēmā - tie ir tikai daži no jautājumiem, kas bija aktualizēti starptautiskā konferencē “Kādi esam: skatuviskā tautas deja šodien, Deju svētki rīt”. Par tendencēm skatuviskās tautas dejas jomā un lieluzveduma vietu deju svētkos parrunājam Kultūras rondo ar nozares ekspertiem. Diskutē Zanda Mūrniece, horeogrāfe, Latvijas Nacionālā kultūras centra Latviešu skatuviskās dejas eksperte, Renāte Linde, Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskolas direktore deju kolektīvu "Pumpurēni", "Dzīpariņš" un "Dzīpars" vadītāja, Edžus Arums, tautas deju ansambļa "Katvari" vadītājs, bet arī brīnumaino uzvedumu "No zobena saule lēca" un "Dziesma dejo. Deja skan" autors un producents, un Ilmārs Dreļs, horeogrāfs, deju pedagogs, Latgales novada folkloras kopējs un popularizētājs, vidējās paaudzes deju kopas "Dziga" vadītājs. -- 12. un 13. novembrī Siguldas

Gaidot „Spēlmaņu nakti”, mūsu uzmanības lokā jaunie skatuves mākslinieki. Dodamies uz Kurzemi, lai tiktos ar Liepājas teātra aktieri Kārli Artejevu. „Spēlmaņu nakts” žūrija pamanījusi un izvirzījusi jauno skatuves mākslinieku balvai par cietumnieka lomu izrādē „Gaišās naktis”. Kārlis skatuves vilinājumu sajutis jau Valmierā vidusskolas laikā, beidzis Liepājas Universitātes aktieru kursu un tagad ir štata aktieris Liepājas teātrī. Uzklausām arī teātra kritiķa Ata Rozentāla vērtējumu un vēlējumu. „Pirmais, kad dzirdēju, ka spēlējušu cietumnieku – jā, forši būs, es varēšu slikto čali spēlēt! Visi pirmie priekšstati, kas ienāk prātā, visas amerikāņu filmas, kur es redzu izlaušanos cietumniekiem un to trako dzīvi,” atminas Kārlis Artejevs. „Un tad pienāca jau pirmie mēģinājumi, bija mums galda periods, lasījām tekstus un sapratu, tas būs kaut kas ļoti sentimentāls, kaut kas ļoti trausls.” „Kristīne Brīniņa daudz izrādes nav iepriekš iestudējusi, bet es zinu to, ka viņa strādā, viņa meklē jebkurā cilvēkā, pat ja

Par britu horeogrāfa Keneta Tindala baleta "Kazanova" iestudējumu Latvijas Nacionālajā baletā Kultūras rondo saruna ar baletdejotājiem Sabīni Strokšu un Antonu Freimani. Uz Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) skatuves pirmizrādi piedzīvojis krāšņs baleta iestudējums "Kazanova" par slavenā 18. gadsimta sieviešu pavedēja, rakstnieka, aktiera, mūziķa un filozofa Džakomo Kazanovas daudzveidīgo dzīvi. To iestudējusi britu kompānija "Northern Ballet", jau vairākus gadus baletu uzvedot dažādos pasaules opernamos. Jauniestudējuma muzikālais vadītājs ir Mārtiņš Ozoliņš, izsmalcinātās neoklasiskās horeogrāfijas autors – Kenets Tindals. Uz Baltā nama skatuves valda pacilātības un prieka pilna gaisotne pēc krāšņā baleta "Kazanova" pirmizrādes. Latvijā to iestudējusi britu kompānija "Northern Ballet", cenšoties pavērt glezniecisku skatu uz krāšņo 18. gadsimta Itālijas un Francijas vidi. Komponists Kerijs Mazijs, libreta autors Īans Kellijs, scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Kristofers Orams un horeogrāfs Kenet

Latvijas Kultūras akadēmijas Dramatiskā teātra aktiera mākslas 4. kursa studenti sevi apliecina diplomdarba izrādēs. Studijā jaunie aktieri Matīss Kučinskis un Poļina Čerņenoka, Nacionālā teātra aktrise Laura Siliņa un režisors Elmārs Seņkovs. Viņi visi meklē savu balsi teātrī. Varbūt laiks radīt jaunu Studentu teātri? Kultūras akadēmijā tagad ir Nacionālā skatuves mākslas skola, un 4. kursa studenti rāda savas diplomdarba izrādes – tajā skaitā „Kristāla bērni” vēl šovakar, 12. novembrī un „Māceklis/Moceklis” – 16. un 17. novembrī. Top vēl jaunas izrādes, un katrs rīts nāk ar neziņu un jauna atrašanu… Un, ja vajag nomirt gaisā, es to izdarīšu, saka viens no jaunajiem. 12. novembrī plkst. 19.00 Tallinas ielas kvartāla Angārā var noskatīties režisora Elmāra Seņkova izrādi “Kristāla bērni”, kurā izskan vienas paaudzes jaunu cilvēku stāsti. Izrādē piedalās vienpadsmit Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Dramatiskā teātra aktiera mākslas 4. kursa studenti, un šī izrāde tika pirmizrādīta 2024. gada Valmieras vasa

Krimiķis ar komēdijas piesitienu – tik kodolīgi aktieri formulē jaunāko mūzikas teātra izrādi „Alfas”, kas tapusi "Dirty Deal Teatro". Iestudējums veidots iedvesmojoties no notikumiem Jēkabpilī 2011.gadā, kad četri policisti un viena civilpersona veica laupīšanu spēļu zālē. Izrāde ir režisora Valtera Sīļa un dramaturga Jāņa Baloža ilgi briedis kopdarbs, kas īstenota mūzikas teātra žanrā, piesaistot komponistu Edgaru Raginski. Ar sitaminstrumentālista Ernesta Mediņa uzdoto ritmu iesākas mūzikas teātra izrāde, kura atgādina neseno pagātni, laiku pirms 12 gadiem, kas sakrita ar krīzes zemāko brīdi, un atgādina par „trekno gadu” vērtībām, arī par kredītos balstītu dzīvesveidu. Libreta pamatā ir patiess notikums, kas risinājās Jēkabpilī 2011.gada janvāri, tolaik ziņu kanāli vēstīja „Jēkabpilī noticis bruņots laupīšanas uzbrukums spēļu zālei. Aizturot iespējamos uzbrucējus, gājis bojā viens policists, vēl vairāki cilvēki ievainoti”. Izrādes veidotāji pārvērtējuši notikumus  dramatiski muzikālā formā. Libreta aut

Triju Zvaigžņu ordenim šajos valsts svētkos atzīmēsim simtgadi. Par notikumiem Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā un 18.novembrī paredzēto pasākumu “Atkalsatikšanās. Latviešu vēsturiskās zemes Rīgas pilī” Kultūras rondo pārrunājam ar Tomu Ķikutu, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietnieku zinātniskajā darbā un Janu Vērdiņu, Nacionālā kultūras centra Vēsturisko zemju un nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas vadītāju. Īpašas programmas, gan fiziskas, gan virtuālas ekskursijas Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Rīgas pilī. Kamēr gaidām ekspozīciju, kuru sola uz 2025. gada rudeni, pilī ir īpašie notikumi. Māja sāk dzīvot, un tā ir atvērta apmeklētajiem. Par Rīgas pils vēsturi stāsta arī divas pilī skatāmās izstādes “Pazaudēts un atrasts” un “Toreiz un tagad”. Dodamies arī nelielā ekskursijā uz Rīgas pili, apskatām kapelu, kas ir viena no autentiskākajām telpām un mestra ēdamzāli - remteri.  

Ragana, lauma un spīgana latviešu ticējumos un stāstos, un pētnieku secinājumos. Studijā Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks Sandis Laime, izdevuma „Raganas” autors, kurš ar raganām saistītus folkloras avotus pēta jau aptuveni 15 gadus. Jaunais izdevums aizsāk jaunu grāmatu sēriju "Latviešu teiku tipu un motīvu rādītājs".  

Ceļā uz „Spēlmaņu nakts” balvu pasniegšanu 23. novembrī, turpinām tuvāk iepazīt „Gada jaunā skatuves mākslinieka” kategorijas nominantus. Šonedēļ uzmanības centrā divi Valmieras teātra jaunā kursa absolventi. Aizvakar dzirdējām Akselu Aizkalnu, kurš nominēts par Jāzepa lomu izrādē „Jāzeps un viņa brāļi”, šoreiz kārta Krišjānim Strodam, kuru žūrija novērtējusi par Krustiņa lomu izrādē „Pazudušais dēls”. „Šī loma ir pacēlusi manu un pašapziņu profesionāli, tā es teiktu bez augstprātības, bet es jūtos spējīgs viņu nest, un tā ir laba sajūta,” atzīst aktieris Krišjānis Strods. „Dzīvē? Man vajadzēja aizbraukt apskatīties uz savu mammu tad, kad mēs veidojām šo izrādi, vienkārši apskatīties, vienkārši pasēdēt ar viņu un pārrunāt, un atcerēties vispār, ko tas nozīmē, ka tev ar mammu ir labas attiecības. Lai es varētu iet tajā virzienā, ko piedāvā Blaumanis ar šo dramaturģiju. Jā, kārtējo reizi bija jāpārskata kaut kādas savas morālās vērtības attiecībā pret tuvākajiem. Kas ir labi.” „Tā ir ļoti skaista loma, ko

Iznācis akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” pēdējais – 13. sējums. Cik dažādas un pārsteidzošas lietas parādās tautasdziesmās un kā tās dzīvo mūsdienu pasaulē? Kultūras rondo saruna ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieci Gintu Pērli-Sīli un ši institūta zinātnisko asistenti Artu Krūzi. Latviešu folkloras krātuves arhīvā atrodama lielākā latviešu tautasdziesmu kolekcija – ap miljonu tautasdziesmu tekstu. Lai šo vērtīgo kultūras mantojumu darītu publiski pieejamu, 1979. gadā uzsākta akadēmiskā izdevuma „Latviešu tautasdziesmas” izdošana. Strādājot vairākām folkloristu paaudzēm, tikko izdots pēdējais – 13. „Latviešu tautasdziesmu” sējums. 13. sējums “Dzīve tautās. Mūža vakars. Bēres” tematiski veidojas divās daļās. Pirmā daļa atspoguļo dzīvi laulībā, apcerot dažādus, arī mūsdienās aktuālus aspektus no saticīgām un mīlestības pilnām attiecībām līdz vardarbībai un alkohola postam, attiecības pēc kāzām ar vīra un sievas radiem, kā arī dzīvi vecumā. Sējuma otrajā d

Šie neparastie mūzikas ieraksti ir vien pāris milimetru biezi, taču ar lielu simbolisku dziļumu: tie satur ne tikai mūziku, bet arī biezus vēstures slāņus un liecības par pagrīdes kultūru sistēmā, kur arī mūzika varēja būt nepareiza un tās klausīšanās – sodāma. Runa ir par Padomju Savienībā 20.gadsimta 40. – 60. gados izplatītajiem aizliegtās mūzikas ierakstiem, ko atjautīgi ļaudis izplatīja uz izlietotām rentgena fotoplēvēm. Šī iemesla dēļ tās mēdza saukt par „ribu platēm”. Ar šo ierakstu izpēti padziļināti aizrāvies britu mūziķis un alternatīvās kultūras pētnieks Stīvens Koutss, kurš par to sarakstījis grāmatu un pagājušajā nedēļā pirmoreiz viesojās Rīgā ar „Kaulu mūzikai” veltītu lekciju Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Ierakstā skan arī mazliet pavisam īstas „kaulu mūzikas” no Koutsa arhīviem. Stīvens Koutss pie mikrofona pavada lielu daļu profesionālās dzīves: viņam ir savs raidieraksts, viņš veido raidījumus britu raidstacijai BBC un jau 25 gadus ir alternatīvās mūzikas grupas "The Real Tuesday Weld"

Kuras pašmāju komponistu un mūziķu melodijas ir viselegantākās? Kuras visvairāk rezonē džeza trio kombinācijā? "Latviskā elegance" - Kristapa Vanadziņa džeza trio aicina doties muzikālā ceļojumā, platē iemūžinot Jura Kulakova, Ulda Stabulnieka, Mārtiņa Brauna, Jāņa Ivanova un Raimonda Paula mūziku. Ar visiem trim mūziķiem tiekamies Kultūras rondo. Studijā Kristaps Vanadziņš, Jānis Rubiks un Kaspars Kurdeko.

Gaidot „Spēlmaņu nakti” šajā gadā,  turpinām tuvāk iepazīt „Gada jaunā skatuves mākslinieka” kategorijā nominētos aktierus, režisorus un scenogrāfus. Šodien vēršam skatu Valmieras teātra aktiera Aksela Aizkalna virzienā, kurš nominēts balvai par Jāzepa lomu Ineses Mičules režisētajā izrādē „Jāzeps un viņa brāļi”. Aizkalns ir liepājnieks, kurš Kultūras akadēmijā kļuva par vienu no tā dēvētā „Valmieras kursa”. Nu jau ceturto sezonu viņš ir Valmieras teātra aktieris. Šajā ierakstā dzirdēsiet gan Aksela Aizkalna pārdomas par darbu pie „Jāzepa un viņa brāļiem”, gan kādu rituālu pirms šīs izrādes, kas dzimis lielā stresā un tagad kļuvis par miera atslēgu pirms iziešanas uz skatuves Jāzepa lomā.

Vēsturiska spēlfilma par Pirmajiem Vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem, cilvēkiem, kuru idejas un darbi ierakstīti Latvijas kultūras vēsturē, un nozīmīgām vietām vēsturisko notikumu dzimšanā. Kultūras rondo saruna ar filmas „Zeme, kas dzied” režisoru Māri Martinsonu, scenārija līdzautoru Daini Īvānu, aktieri Vili Daudziņu, kurš atveido Bernhardu Dīriķi, un komponistu Jēkabu Jančevski.   Filma, kas skar mūs visus. Visus latviešus un Latvijas valsti, jo toreiz – 1873.gadā – mēs kā nācija pirmoreiz satecējām kopā vienā dziesmā. "Zeme, kas dzied". Cik svarīga ir vēsturiskā precizitāte iepretim tai drāmai un konfliktam, kas patiesībā norisinājās dziedāšanas svētku organizatoru starpā? Kā sieviešu balsis parādījās līdz tam ierastajā tikai vīru balsu kopā? Režisora Māra Martinsona un scenārija līdzautora Daiņa Īvāna vēsturiskā spēlfilma "Zeme, kas dzied" – stāsts par latviešu nācijas dzimšanu Pirmo latviešu dziedāšanas svētku laikā 1873. gadā – uz kinoekrāniem nonāks 8. novembrī, ieskandinot Latvijas valst

Sievišķīga, stipra un ļoti personiska izrāde – tā dejotājas raksturo jaunāko Līgas Libertes dejas teātra izrādi „Smart Art Cabaret 40/ Dzimšanas dienas svinības”. Horeogrāfe  izrādi veidojusi savas 40.jubilejas sajūtās, iekļaujot dažādus deju žanrus un stilus, arī akrobātiku. Jaunākā Līgas Libertes dejas teātra pirmizrāde jau šonedēļ, 8. un 9. novembrī, Fantadromā, kas atrodas Jaunājā Teikā. Vakarā, kad esmu Līgas Libertes dejas teātrī, rit mēģinājums izrādes pirmajai daļai, taču arī tajā vairāki tehniski atšķirīgi posmi. Dejotājas maina tērpus, aksesuārus un scenogrāfijas elementus. Horeogrāfe Līga Liberte dejas izrādes veido jau 15 gadus, "Cabaret" cikls sācies pirms septiņiem gadiem, kad nosaukumā bijis „33”, jo tās ir dzimšanas dienas svinības. Šoruden horeogrāfei  40.dzimšanas diena, tāpēc „Smart Art Cabaret 40”. 40. jubilejas svinības sākas ar ballīti, un kā norāda horeogrāfe, tā būs iešana pa viļņiem augšā un lejā. To palīdz atspoguļot arī dažādie dejas žanri. Arī izrādās  norises vieta - Fantadrom

Viens no Latvijas vadošajiem vokālajiem ansambļiem „Anima Solla” ilgus gadus bijusi radošā laboratorija latviešu komponistiem jaunas skaņas meklējumos. Vairāk nekā ceturtdaļgadsimta garumā tas turpina pasūtīt jaunu mūziku, izaicinot skaņražus un sniedzot vērtīgu pienesumu arī plašākam Latvijas koru un ansambļu repertuāram. Nupat „Anima Solla” ierakstījusi albumu „Uguns vārdi” ar astoņām īpaši ansamblim radītām dziesmām, ko atskaņos arī koncertā 6. novembrī Rīgas A Cappella festivālā. Bet pati „Anima Solla” ar šo albumu iezīmē būtisku pagrieziena punktu savā radošajā darbā.

„Misija Latvietis” – seriāls, kuru veido astoņi stāsti par cilvēku drosmi, zināšanām, mērķtiecību un varēšanu, visdažākajās jomās radot pasaulē atpazīstamas lietas. Ko nozīmē vadīt 26 cilvēku radošo dokumentālistu komandu, lai visā krāšņumā parādītu 17 pašus spožākos Latvijas prātus visdažādākajās jomās, Kultūras rondo atklāj režisore Ilze Lasmane-Brože, dizainers Germans Ermičs un izpildproducente Žaklīne Zābere-Gāga. 7. novembrī seriāls pirmizrādi piedzīvos LMT Viedtelevīzijā un 14. novembrī Latvijas TV1. Līdztekus seriāla tapšanai ierakstīti arī raidieraksti, kas tiks publicēti portālā LSM.

Šogad, gaidot "Spēlmaņu nakti", tuvāk iepazīsim jaunos skatuves māksliniekus, kas izvirzīti balvai nominācijā „Gada jaunais skatuves mākslinieks/ māksliniece”. Sāksim ar režisori Endīni Bērziņu. Endīne darbojas gan kā režisore, gan aktrise, bieži spēlē pašas veidotajās izrādēs. Pazīstama ar darbiem, kas vērsti uz bērnu un jauniešu auditoriju. Iestudējusi izrādes Daugavpils teātrī, "Dirty Deal Teatro", Nacionālajā teātrī, bet par koncertizrādi Valmieras vasaras teātra festivālā „Es arī te, kas man ir jādara” nominēta "Spēlmaņu nakts" balvai. Ieklausāmies arī teātra kritiķes Ievas Rodiņas vērtējumā.  

Šonedēļ aizsākas jau astoņpadsmitā Latvijas Kultūras akadēmijas rīkotā konferenču sērija „Kultūras Krustpunkti”. Plašajā tematu un prezentāciju lokā arī tēmas, kuras skar robežu pārkāpšanu mākslā un zinātnē. Ko nozīmē robežas, kurš tās rada un kurš pārkāpj? Kultūras rondo studijā par robežu pārkāpšanu saruna ar Andu Laķi, Latvijas Kultūras akadēmijas prorektori zinātniskajā darbā un Kultūras un mākslu institūta vadītāju, Evartu Melnalksni, teātra dramaturgu, kurš strādā ar laikmetīgiem, starpdisciplināriem un starptautiskiem teātra projektiem; vienu no Skatuves mākslas tulkojumu antoloģijas sastādītajiem, un Elmāru Seņkovu, Latvijas Kultūras akadēmijas profesoru, režisoru. 2024. gadā “Kultūras Krustpunktu” konferenču sērija norisināsies no 5. līdz 8. novembrim. 7. un 8.novembrī norisināsies konferences darbs sešās tematiskajās sekcijās:   Skatuves māksla;  Kultūras mantojums: aktuālie jaunatklājumi un jaunatklātās aktualitātes;  Kultūra, māksla un sabiedrība;  Telpas vs virtuālās telpas izaicinājumi