Kultras Rondo

Raidījumā iztaujājam režisoru Jāni Znotiņu un Valmieras Vasaras teātra festivāla, teātra "Istaba" producenti Almu Kušķi par teātri bērniem un jauniešiem un to finansējumu. Kā bērnam piedzīvot teātri? Un kādu? Bet jau šajā nedēļas nogalē Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā izrāde „Apciemot lībieti”.    

Ukraiņu mūziķi Natālija Behma un Serhijs Zadorožnijs, kuri Latvijā no Ukrainas ieradās 2022. gadā un pašreiz strādā Valsts akadēmiskajā korī "LATVIJA", sarunā ar Māru Rozenbergu par savu vietu Latvijā un notiekošā pasaulē.

"Spit Bite" - Starptautiski atzītās mākslinieces Anastasijas Sosunovas pirmā personālizstāde Latvijā "kim?" laikmetīgajā mākslas centrā. 

Kultūras Rondo ieskatīsies Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstādē "Džemma" kopā ar izstādes kuratori Sandru Krastiņu. 

Teātru jaunā sezona- ko no tās sagaidām? Ieplānotais repertuārs, jauniestudējumi, aktieru un režisoru piesaiste dažādos teātros. Studijā teātra kritiķe Ulberte Līga un teātra kritiķis Atis Rozentāls.

Latvijas filmu muzejam no 21. augusta ne tikai jauns nosaukums - Latvijas Kino muzejs, bet arī jauna mājvieta. Kultūras Rondo vērs durvis muzeja jaunajās telpās Miera ielā un apmeklēs izstādi „Uzburt pasaules. Latvijas filmu mākslinieki."   Tā ir ne tikai krājumu pārskatīšana, bet arī krājumu papildināšana. Saruna ar Kino muzeja vadītāju Ingu Pērkoni, bet izstādi vēl tapšanas procesā izrādīs kuratore Alise Krilova un māksliniece Dace Džeriņa.  

Šajā filmā nav asiņainu kara kadru, bet tā raisa spriedzi caur emocionālu līdzpārdzīvojumu – tā var teikt par amerikāņu žurnālistes Zarinas Zabriskas dokumentālo filmu „Hersona: cilvēku safari”. Tuvojoties Ukrainas Neatkarības dienai, biedrība „Tavi draugi” to pagājušonedēļ rādīja uz lielā ekrāna kinoteātrī „Bize” Rīgā, klātesot arī pašai režisorei. Bet filmu ikviens var noskatīties arī Zabriskas izveidotajā mājaslapā „khersonhumansafari.com”, jo viņas mērķis nav ar to pelnīt, bet gan likt pasaulei sadzirdēt Hersonas stāstu. Žurnāliste, kura pati pašlaik dzīvo Hersonā, filmā parāda Ukrainas dienvidu pilsētas ceļu cauri kara sākumam, Krievijas okupācijai, atbrīvošanai, milzu plūdiem pēc Kahovkas dambja uzspridzināšanas un jaunākajai fāzei – „cilvēku safari” jeb cilvēku medības ar droniem. Lai cik bīstami būtu, Zabriska turpina dzīvot un strādāt Hersonā, jo ir pārliecināta: Krieviju sauks pie atbildības kara tribunālā līdzīgi kā savulaik nacistus Nirnbergā, un viņas savāktie materiāli tur noderēs. Ar žurnālist

"Uzmanību! Uz ceļa strādā!" – ar ierakstu par Džemmai Skulmei veltīto izstādi Siguldā, Kultūras Rondo sāk savu ceļu pie mākslinieces, sagaidot viņas simto dzimšanas dienu septembrī.  Izstāde pievēršas mākslinieciskās pārmantojamības idejai, izmantojot kaķa šūpuļa spēles metaforu, kas caurvij daudzas mākslinieces darbu sērijas, lai ilustrētu zināšanu un iedvesmas nodošanu no paaudzes paaudzē. Skulme šajā procesā ir gan saņēmēja, gan devēja – viņa ir smēlusies no saviem priekšgājējiem un vienlaikus iedvesmojusi neskaitāmus citus.

Par Jura Kulakova mūziku jaunā Ievas Akurateres, Melisas Deboras Kaškuras un Justīnes Kulakovas trio skanējumā Kultūras Rondo saruna ar Justīni Kulakovu-Sipņevsku.

Dziedātājai Vizmai Zvaigznei ir tuva kamermūzika un, viņasprāt, tā jāpopularizē. Kopā ar ģimeni dziedātāja jau piekto gadu rīko brīvdabas festivālu Siguldas pusē un aicina baudīt augstvērtīgus koncertus. Šīs nedēļas nogalē Nurmižos risināsies brīvdabas festivāls „Kā nenogurt no tā, ka esi dzīvs” un kamermūzikas koncertcikls „Tuvāk zvaigznēm”. 

Par starpkultūru komunikāciju divdesmit gadu griezumā no 2004.gada Kultūras rondo studijā pārrunājam ar monogrāfijas “Latviešu valodas diskriminācija un sabiedrības divvalodība Latvijā” autori Vinetu Skujiņu un politologu Uldi Ozoliņu. Monogrāfija ir sociolingvistisks pētījums par starpkultūru komunikāciju Latvijā laikā no 2004. līdz 2024. gadam, kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā līdz mūsdienām, kad vērojama latviešu valodas diskriminācija un divvalodība latviešu un krievu valodā.

Savu simto sezonu šoruden sāks Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO). Un sāks to augstā mākslinieciskā un emocionālā pacēlumā, ko devuši trīs gadi kopā ar jauno un enerģisko māksliniecisko vadītāju Tarmo Peltokoski. Mūziķu un publikas iemīļotais diriģents rudenī dosies tālāk, un kas pārņems LNSO mākslinieciskā vadītāja posteni, vēl nav zināms. Neskaidrības sajūtu papildina arī orķestra atrašanās ārpus pastāvīgām mājām, jo Lielā ģilde ir remontā un līdz nacionālajai koncertzālei vēl tālu. Turpmākos divus gadus orķestris skatītājus uzņems Kongresu namā. Devāmies raudzīt, kāda noskaņa valda orķestrī šajā pārmaiņu laikā – to jubilejas sezonas priekšvakarā, gatavojoties visnotaļ īpašam rītvakara koncertam ar Tarmo Peltokoski un viņa 95 gadus veco diriģēšanas pedagogu Jormu Panulu no Somijas. Bet izpārdoto LNSO koncertu kopā ar Tarmo Peltokoski un Jormu Panulu rītvakar tiešraidē no Kongresu nama varēsiet dzirdēt Latvijas Radio 3 „Klasika” ēterā.

Par Kaljostro un brīvmūrnieku Jelgavas ložu un automātiskajām lellēm Rīgas izklaides ainā 18. gadsimtā saruna ar izstādes “Mistērija un ilūzija Latvijā no 17.–20. gadsimtam” vienu no veidotājām Latvijas Universitātes bibliotēkā filoloģijas doktori Aiju Taimiņu. Izstāde “Mistērija un ilūzija Latvijā no 17. līdz 20. gadsimtam” līdz 12. septembrim apskatāma Latvijas Universitāte bibliotēkā Rūpniecības ielā 10. Izstāde ir iekļauta 10. Eiropas Iluzionisma vēstures kongresa programmā, kas šogad norisinās Rīgā. Izstādē var apskatīt vēsturiskus materiālus un iepazīt personību stāstus, kas pirmo reizi tik vērienīgi un daudzveidīgi atklāj Latvijas kultūrtelpas maģisko un artistisko pusi: no alķīmiķiem, “filozofu akmens” meklētājiem un garu pasaules starpniekiem, avantūristiem un šarlatāniem, apdāvinātiem mehāniķiem un ķīmiķiem līdz pat viesmāksliniekiem – izcilākajiem Eiropas skatuves iluzionistiem. Rīgas izklaides iespējas 18.–19. gs. bija pārsteidzošas – izcilu mākslinieku piedāvājums bija bagāts un daudzpusīgs: mi

Vēl dažas dienas Mazirbē jūras krastā ir aplūkojami mākslas objekti multimediālā projektā „Durvis”. Ko simbolizē durvis? Kādu maģisku spēku sevī slēpj klusais Līvu krasts? Ko nozīmē radīt mākslu sinerģijā ar dabu? Un – kā var nodibināt attiecības ar kuratoru, kurš nav cilvēks? Kultūras rondo par tradīciju, kurā labi sajūtama mākslas un dabas klātesamība, un procesu, kurš  labvēlīgi ietekmē klātesošos, saruna ar māksliniekiem Daini Punduru un Reini Dzudzilo un idejas autori Unu Meistari. Kultūras portāla "Arterritory.com" veidotais multimediālais projekts „Durvis” ir sinerģisks mākslas un dabas stāsts, kura konceptuālais izejas punkts un viens no centrālajiem tēliem ir ilggadējā līvu tradīciju kopēja Daiņa Stalta reiz atrastās senās rijas durvis. Simbols un tēls, kas 1989. gadā Smitsona rīkotajā Tautas dzīves festivālā Vašingtonā reprezentēja Latviju un vēstīja mazas nācijas pie Baltijas jūras stāstu. Vairākus gadus pavadījušas Daiņa Stalta meitas Julgī Staltes mājās Košragā, durvis atkal ir atvērušās un atg

“Dzejas brīvība un tās robežas” tiks pārbaudītas pasākuma “Dzejas pusnakts cietoksnī” laikā. Tas norisināsies 15. augustā Daugavgrīvas cietoksnī. Kultūras rondo tiekamies ar dzejniekiem, kuri piedalīsies dzejas  performancē un dzejas pusnakts tradīcijas iedibinātajiem. Kāda ir pieredze jaunākas auditorijas piesaistīšanai poētiskajam vārdam? Sarunājas dzejniece Alise Bogdanova, kura pārstāv dzejnieču grupu “Post-mistiķes”, dzejniece Inga Pizāne un pasākuma producents Kārlis Knospiņš, biedrības “Dzejas pusnakts” valdes loceklis. 15. augustā Daugavgrīvas cietoksnis pārvērtīsies mākslinieciskā “rēgu performancē”, jo notiks dzejas un elektroniskās mūzikas cikla “Dzejas pusnakts” četrpadsmitais pasākums. Pasākumā uzstāsies DJ duo "Šaujamlūka" (Krista Kaufmane un Gerda Roze Medne) un VJ "Bastions" (Rio Bariss), brīvības tematiku atklās dzejnieki Krišjānis Zeļģis, Inga Pizāne, Zintis Sils, dzejnieču grupas "Post-Mistiķes" un "Drāmas Dāmas", radošā apvienība "Briežrags", kā arī vairāki citi dzejnieki, mākslinieki,

Nav daudz keramiķu Latvijā, kuri būtu spējuši strādāt tik daudzos un dažādos veidos, pārzinot gan monumentālās keramikas smalkumus, gan keramikas ceha izveides tehnisko pusi, gan kuratora darbu kā Andrejs Ķiģelis, uzskata mākslas vēsturniece Iliana Veinberga. Tomēr savādā kārtā šodien Ķiģeļa vārds ir zināms reti kuram. Mākslinieks spilgti sevi pieteica Latvijas keramikas ainavā pagājušā gadsimta 60. – 80.gados, bet vēlāk pilnībā aizgāja no mākslas vides un principiāli atteicās tur atgriezties. Šovasar 86 gadus veco Andreju Ķiģeli uz to ir pierunājušas divas mākslas un dzīvesstāstu pētnieces, kuras apņēmušās atdot māksliniekam pienākošos vietu Latvijas 20.gadsimta keramikas vēsturē un Kalnciema kvartāla galerijā Rīgā atklājušas izstādi „Pamestais māls”. Kādēļ Ķiģelis savulaik aizgāja no keramikas? Un kādu monumentālu viņa darbu, iespējams, esat redzējuši Vecrīgā, nezinot tā autoru?

Vairums no viņiem vēl mācās skolā, bet viņu mākslas darbi jau ir skatāmi Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā: izstāde „Saikņu anatomija” ir Mākslas muzeju Jauniešu kluba pop-up jeb īstermiņa izstāde, kas uz desmit dienām iemājojusi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Konferenču zālē. Tā jau kļuvusi par Jauniešu kluba tradīciju – ne vien izglītoties par citu mākslinieku un kuratoru darbu, bet gada noslēgumā arī pašiem veidot izstādi. Mākslas muzeju Jauniešu klubs septiņu gadu laikā kļuvis par ļoti pieprasītu izglītības programmu, kurā gribētāju ir četrreiz vairāk nekā pieejamo vietu. Izstāde ‘”Saikņu anatomija” skatāma līdz 15. augustam.

Emocionāla un ekskluzīva tikšanās ar gleznotāju Maiju Tabaku un viņas gleznām personālizstādē ar lakonisku nosaukumu ‘’Gleznas” kultūrtelpā "Ola Foundation". Šī ir īpaša izstāde, kur visi eksponētie darbi ir no privātkolekcijām un plašākai publikai pieejami tikai šajā izstādē. Tās tapšanā piedalījās arī pati māksliniece, izvēloties darbus ar personisku nozīmi. Kultūras rondo tiekamies ar vienu no izstādes kuratorēm - Ivonnu Veiherti un ekskluzīva saruna ar mākslinieci Maiju Tabaku, kura pirms intervijas pati pirmo reizi aplūko šo izstādi Lai veidotu izstādes ekspozīciju, kuratores raudzījušās, kuri Maijas Tabakas gleznu īpašnieki varētu būt atsaucīgi. "Mēs arī jautājām Maijai Tabakai, kas kura ir, viņa bija ļoti pārsteigta un priecīga par dažu gleznu atrašanos, jo viņai nebija ne jausmas, ka tās kādreiz redzēs. Mums notika ļoti interesants saskaņošanas darbs kopā ar Maiju, arī ar viņas komentāriem," par izstādes tapšanu stāsta Ivonna Veiherte. "Gleznai ir pilnīgi suverēna dzīve. Tur ar mani nav nekāda sak

Tulkotājam nākas iedziļināties dažādās pasaulēs. Ne tikai valodā. Šoreiz Maima Grīnberga, tulkojot Rīkas Pulkinenas romānu „Burvība”, precizēja, kā notiek līķa autopsija. Kultūras rondo saruna ar Maimu Grīnbergu. Romāns ir meitenības un varas izmantošanas autopsija, spožs pētījums par to, cik jaudīgi un mierinoši mēdz būt sadomājumi, cik trausla ir atšķirība starp mīlestību un spēli. "Autore saka, ka grāmatu var lasīt kā detektīvu, kurā mēģina  saprast, kas nogalināja un vai nogalināja Filipu Lākso," par grāmatu stāsta Maima Grīnberga. "No otras puses tas ir arī stāsts par to, ka cilvēks, kurš vēl ir meitene vārda visdažādākajās nozīmēs, kā izmanto visu repertuāru. Filipa vēl nav iegājusi nozīmi nesošu vārdu vecumā. Man ļoti patikā šī doma. Viņas draudzenes Sāgas vārdiem jau ir nozīme, Filipas vārdiem nav, viņa izmanto visu repertuāru, viņa ir laba, ļauna, gudra, nejauka, nežēlīga..." Un visu laiku filmē sevi, draugus un citus cilvēkus. Pēc tam šos video skata arī tiesu medicīnas eksperti un izmeklētāji.

No 13. līdz 16. augustam Rīgas centrā notiks starptautiskais laikmetīgā cirka un ielu mākslas festivāls "Re Rīga!". Šī gada festivāla devīze ir "Pieradini dzīvnieku sevī!". Cilvēks ir viena no retajām sugām, kurai piemīt humors, pašironija un rituālu radīšanas prieks, tādēļ festivāls aicina apzināties savus instinktus, pakļaut tos un ļauties pārsteigumam un priekam, kas vieno. Par dažādu mākslas žanru saplūšanu laikmetīgajā cirkā un tā daudzveidības atklāšanu Starptautiskais laikmetīgā cirka un ielu mākslas festivāls "Re Rīga!" Kultūras rondo saruna ar laikmetīgā cirka mākslinieci Leldi Feldmani un Rīgas cirka radošo direktoru Mārtiņu Ķiberu. "Laikmetīgais cirks nav tik viegli definējams vai ieliekams vienā kastītē kā teātris vai mūzika. Te ir tā maģija, ka var apvienot visas iespējamās mākslas formas un salikt kopā visdažādākajos veidos - tekstu ar mūziku un kustību, un akrobātiku, un, protams, arī stāstam ir, es domāju, ļoti liela nozīme. Tas ir vēstījums, ko tu gribētu ar savu mākslas veidu parādīt publ