100 Latvijas Pirmizrdes

Komēdija, piedzīvojumu filma, filma visai ģimenei - tas viss der, jo šoreiz runājam par filmu "Ūdensbumba resnajam runcim", kas uzņemta 2004.gadā, un ir latviešu (studija FORMA) un igauņu (ALLFilm) kopražojums. Šī kinolente kļuva par gada visvairāk apmeklēto Eiropas filmu Latvijā, gadu vēlāk saņēma "Lielo Kristapu" kā labākā spēlfilma, guvusi apbalvojumus starptautiskos festivālos,  taču galvenais - skatītāju mīlēta joprojām, dažas filmas epizodes folklorizējušās, un tolaik mazie filmas varoņi tiek atpazīti pat pēc daudziem gadiem.

Kā suns ar kaķi sadzīvo, Jums labi zināms, - Kad ienaids cēlies? kā? par ko? Tas vecās pasakās ir minams. Bet vai jūs zināt, Ka ķildas izlīdzināt Bij centieni - Un ļoti nopietni? Par to gan nezin stāstīt Vecās pasakas, - Nu, tad pienākas Jaunām par to klāstīt. Tā Rainis 1928. gadā rakstīja bērnu lugas "Suns un kaķe" prologā. Piecdesmit sešus gadus vēlāk Jaunatnes teātrī to iestudēja Uģis Brikmanis. Mūziku izrādei rakstīja Mārtiņš Brauns, ar kuru režisors iepazinies studiju laikā toreizējā Latvijas valsts konservatorijā, savukārt dziesmu tekstus radīja Māra Zālīte. Izrādei "Suns un kaķe" dažādu laikmetu stilistikā kostīmus veidojusi Zigrīda Atāle, un veiksmīgs bijis Vladimira Kovaļčuka skatuves iekārtojums, par kuru teātra zinātniece Edīte Tišheizere rakstījusi: "Šī konsekventā scenogrāfija Raiņa darbam ir viens no Kovaļčuka mākslā pagaidām retajiem gadījumiem, kad skatuves uzbūvē mākslinieks ar mīlestību paredzējis vietu arī aktierim - te radīta viegla ažūra klaviatūra, kur kaķiem kāpelēt, suņiem jandalēt u

Šajā reizē atgādināsim par pirms 55 gadiem mūsu operā iestudēto Dmitrija Šostakoviča operu "Katerina Izmailova", kuras pirmizrāde 1963. gada 23. novembrī izvērtās par notikumu. Un kā nu ne, ja ceļu uz Rīgu bija mērojis pats autors, kuram šī darba dēļ bija nācies pieredzēt arī rūgtus brīžus. Pēc Nikolaja Ļeskova stāsta rakstītā "Katerina Izmailova" (jeb 1. redakcijā – "Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta" tapa, kad Šostakovičam bija divdesmit seši. Dažu gadu laikā opera guva panākumus gan Padomju Savienībā, gan ārpus tās robežām - Ņujorkā, Filadelfijā, Londonā, Parīzē, Kopenhāgenā, Zagrebā... Visam svītru 1936. gadā pārvilka Staļina nepatika un "Pravdā" publicētais raksts "Juceklis mūzikas vietā". Rezultātā  opera uz vairākām desmitgadēm pazuda no repertuāra, lai atkal atdzimtu sešdesmitajos gados. Ar laika distanci pārskatot partitūru, Šostakovičs veica krietnus labojumus un paklausīja režisora Ņemiroviča-Dančenko ieteikumam mainīt operas nosaukumu uz "Katerinu Izmailovu". Tūdaļ pēc toreizējās Ļeņingradas