Kolnas?ta

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par vuordim par i ap - kuru i kod lobuok lītuot.

Vīns nu zeimeiguokūs nūtykumu Latvejis Republikys naatkareibys atjaunuošonā beja 1991. gods janvara barikadis Reigā, kuruos pīsadaleja ļauds nu vysys Latvejis. Deļ tam janvarī vysod atguodojam barikažu laikus i cylvākus, kuri stuoviejuši kluotyn itim viesturiski svareigim nūtykumim. Vīns nu taidu ir Augstuokuos padūmis deputats, kurš tūlaik bolsuoja par Latvejis naatkareibys atjaunuošonu, rēzeknīts Gunārs Klindžāns.  “Pi gunkuru nasiedieju, putru navuoreju, bet tymā pošā laikā mes darejom sovu dorbu Augstuokajā padūmē. Iz tū nedeļu, iz tūs desmit dīnu jis mož nabeja tik aktivs uorā pi barikažu, tok jis beja ni mozuok svareigs. Faktiski barikažu laiks beja pūsmys storp bolsuojumu par naatkareibu de facto i storp bolsuojumu par Latvejis vaļsti de iure, kas beja piec goda 21. augustā. Barikažu laiks zynomā mārā beja naizbāgams, deļtuo ka PSRS strukturys saprota, ka Baļtejis vaļsts i vēļ daudzys cytys bejušuos PSRS Republikys ar sovim naatkareibys bolsuojumim īt uorā nu ītekmis. Īt uorā nu PSRS sastuova.”

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par tū kai latgaliski lobuok pasaceit "ledusskapis" - ladaskaps, soltaunīks i saldātova.

Par tū, kas ir blazavnīks i kū nūzeimoj blazavuot klausīs literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina “Vuordineicā”.

Pyrma 105 godu itymā laikā nūtyka Latgolys atbreivuošonys ceinis, bet šudiņ mes gribim runuot par vīnu cytu, viesturyski nūzeimeigu pūsmu – Latvejis Nacionalūs pratizanu jeb mežabruoļu kusteibu. Deļtuo kūpā ar vieturis pietnīku Zigmāru Turčinski i Viļakys nūvoda muzeja vadeituoju Ritu Gruševu runuosim par Latvejis nacionalūs partizanu jeb mežabruoļu kusteibu Latgolā, vaira pīsaskarūt taišni Viļakys pusis Stompaku pūra saleņom i nūtykumim tī.  Pyrmuos partizanu vīneibys izaveiduoja taišni Latgolā 1944. gods rudinī piec Sorkonuos armejis ībrukuma. Praktiski iz vysa stypruokuo partizanu kusteiba beja Latgolys zīmeļūs i Vydzemis austrumūs.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, jūs salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par vuordim īdviesme, īdvasma, dvaša, dvašuot, īdvašuot, izdvašuot i pegasu, kas atskrīn da latgalīša.

Jau 1. martā septeņpadsmytū reizi tiks padūtys Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks”. Sovpus vēļ leidz pyrmūdīnei, 13. janvaram, kotram nu myusu ir vareiba dasaceit tūs, kas par pārnejā godā padareitū ir peļnejuši sajimt muola "Boņuku". Muola statuetis par padareitū 2024. godā sajims latgaliskuos kulturys aktivitatis, nūtikšonys, procesi i personeibys. Par tū, kai nūteik gataveišonuos bolvai i tū, cik aktivi teik dasaceiti pretendenti, vaicojam bolvys organizatoru puorstuovei, Latgolys viestnīceibys GORS vadeituojai Diānai Zirniņai.

Šudiņ gostūs Kruoslovys nūvoda muzeja strukturvīneibys “Andrupenes lauku sēta” nūvodpietneica, “Muozuos tradiceju školas mozajim” iniciatore i vadeituoja, malnuos keramikys veiduotuoja, augu pazinieja, piertneica i tradicionaluos kulturys pietneica Evija Maļkeviča-Grundele. Pījamūt dzeivis izaicynuojumus, pārnejuo gods suokumā jei suokuse organizēt “Muozuos tradiceju školas mozajim”. Evija piec garuokys dzeivuošonys Reigys pusē iz dzymtū Ondrupini atsagrīze vaira nikai pyrma sešu godu. Šudiņ ar Eviju runuosim par tradiceju saglobuošonys nūzeimi i īspiejom caur jaunū paaudzi, dzeivi Latgolys laukūs, Latgolu šudiņ i iz prīšku.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, jūs salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par vuordim prīca i prīks, i tū, kuru lobuok lītuot.

Ar muokslineicu, teatra režisori, Ludzys bārnu i jaunīšu centra kusteibu teatra pedagogi Mariku Čerņavsku runojam par Latgolu, kas leist puori rezervata molom, par latgalīšu volūdu, kuru vide naveicynoj vyuceitīs, par kulturys decentralizacejis vajadzeibu i pīrūbežu kai tautystārpa molu – graznu i dubultai nūšyutu, kam jei vystik ir mola, kai ari muokslu i kusteibu kai terapeju i cylvākim apleik.

Eisi piec 20 godu jubilejai veļteituo koncerta sasateikam ar Rēzeknis folklorys draugu kūpys “Vīteri” izveiduotuoju i vadeituoju Sandru Stari i juos dalinīkim –  Mārci Lipski, Aleksandru Maļkeviču, Dārtu Vucenu, Lieni Skrebinsku i Kevinu Ziemeli. Taipat ar mums kūpā ir folkloriste, filozofe, bārnu folklorys kusteibys “Pulkā eimu, pulkā teku” organizātuoja Māra Mellēna. Runuosim par folklorys kūpu svareigumu tautys tradiceju i vierteibu  puormontuošonā.  Par tū, cik daudzi dalinīku dorbojās folklorys draugu kūpā “Vīteri”, juos vītu Latvejis kontekstā, tradicejom i vierteibom, kurys jei kūp, kai prūt sataiseit svātkus sev i cytim. Taipat ari par tū, kai ituo godu symta bārnus aizraut ar tautys tradicejom i vierteibom, kai jī juos saprūt i jiut.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, jūs salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par vuordu slovons, kai arī slave i slyut.

 “Kolnasātys” gruomotplaukta rubrikā latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv redaktore Laura Melne itūreiz puorškūrsteis Seimaņa Putāna kūpuotūs rokstu puslopys. Latgalīšu literaturys viesturē sovu vuordu pamatušu autoru dorbu atkuortuoti izdavumi nav puoruok bīža paruodeiba. Īmeslis ir finansials – projektu konkursūs leidzekļus pamatā pīškir jaundorbim, kab izdūtu koč kū nu “zalta fonda”, juovuoc zīduojumi. Bet ir autori, kurim pasaveic – jūs dzymtā ir cylvāki, kam ruodīs svareigi saglobuot i popularizēt sovu seņču montuojumu. Tai nūtics ari ar dzejnīku Seimani Putānu, kura mozmozdāls Marģers Zeitmanis na tik izdevs Putāna kūpuotūs rokstus, bet sataisejs projektu, kurā apsavīnoj 20. godu symta dzeja i 21. godu symta reps. Novembra suokuos Latgolys viestnīceibā “Gors” izskanēja koncertizvadums “Putāns. Toreiz un tagad”, ir īraksteits ari albums, kurā Latgolys i Latvejis hip-hopa zvaigznis interpretej Seimaņa Putāna dzeju. Ideja breineiga, izpiļdejums – profesionali cīši augstā leiminī. Pīdūmuots ari publi

Ar literati, vysaidu volūdu i autentisku tekstu meiļuotuoju Inku jeb eistajā vuordā Ingu Mastiņu runojam par juos ceļu iz Latgolu i Latgolys ceļu iz juos sirdi. Par latgalīšu volūdu, vydabolsu, cylvākim ite i dzeivi Latgolys laukūs. Itymā godā Inka suokuse pīsavērst latgalīšu volūdai i latgaliskajim tekstim, beja ari vīna nu Latgolys prozys skaitejumu finalistu ar dorbu “Latgaliski”.  “Muns iz vysa meiluokais vuords i es saprūtu, ka iz vysim laikim vysatycamuok, taids spāka vuords ir vydabolss… Es īmu ar itū vuordu kai ar breinumu, kuru es asu atkluojuse latgalīšu volūdā deļ seve – cīši šmuku, dziļu vuordu.”

Gastejam kaidā nu Latgolys pogostu, kab kluotīnē sasatyktu ar vītejim dzeivuotuojim i pasarunuotu par dzeivi, tradicejom i volūdys sovpateibom ite. Šudiņ turpynojam īpazeit Augšdaugovys nūvodu – julī gastejom Kolupā i Leiksnā, bet šudiņ asam nūbraukuši iz Ambelim. Ambeli nazkod ir saukti par Ambelmuižu  jeb Ombu muižu, niu vys vītejī stuosta, ka muižys centraluos ākys atsarasšonys vīta nav skaidri zynoma i šudin apsaverama.  Ar ambelīšim sasateikam latgaliskūs tradiceju i prasmu sātā “Ambeļu skreine”, kur myus ar dzīsmi sagaida Ambeļu kulturys noma folklorys kūpa “Speiga”, kas, kai soka jī poši, – dzīd, doncoj i svietej tradicejis. Suprātkuos pīsadola: Latvejis Permakulturys bīdreibys bīdre i vīna nu kusteibys aizsuocieju, folklorys kūpys “Speiga” vadeituoja Ilze Mežniece ar bārnim, ari folklorys kūpys “Speiga” dalinīkim Jadvigu, Bronislavu i Donatu Mežnīkim, kulturys aktivists i “Speigys” dalinīks Edvards Putāns, folklorys kūpys “Speiga” dalinīki nu Uozuoliņu saimis – Aija ar Juoni i bārni Kristiāns i Za