Krustpunkt?

Kora svētki par godu Raimondam Paulam, šķiet, būs izjukuši. Krievijas aizstāvim Aleksandram Gapoņenko piespriesti 10 gadi cietumā. Pasaule ar izbrīnu seko līdzi notiekošajam ASV, kur Imigrācijas dienesta aģenti nogalina cilvēkus uz ielām. Krustpunktā aktualitātes analizē laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Māra Lībeka, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un politologs Juris Rozenvalds.  

Pēdējās dienās Valsts kontrolei bijuši vairāki kritiski secinājumi gan par atalgojumu valsts pārvaldē, gan cīņu pret ēnu ekonomiku. Krustpunktā izvaicājam finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (Jaunā Vienotība). Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "TVNET" žurnālists Mārtiņš Apinis un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons.  

Par daudzdzīvokļu māju renovāciju un siltināšanu runājam gadiem ilgi, tomēr arvien nonākam pie secinājuma, ka šis process stipri iepaliek. Tikmēr dzīvojamais fonds noveco arvien vairāk. Kādēļ ar to nesokas, par to diskusija Krustpunktā. Diskutē Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš, ekonomikas ministrs Viktors Valainis, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un Rīgas metropoles jautājumos Māris Sprindžuks un Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Lesiņš. Ir temati, par kuriem runājam regulāri gadu garumā, tāpēc ka par tiem ir jārunā, jo tā ir liela aktualitāte, bet ar risinājumiem neveicas. Viens no tādiem teju mūžīgiem jautājumiem ir daudzdzīvokļu namu renovācija un siltināšana. Reizēm, braucot pa Austrumeiropu, pārņem skaudība, ka tur vairs neredz ierastās "hruščovkas" un citas sērijveida mājas, kādas jau bija ne tikai pie mums, arī Polijā, Vācijā un citviet. Šos namus reizēm pat nevar pazīt. Bet pie mums Pļavnieki -

Pasaulē šobrīd ir trauksmains laiks, ģeopolitiskā situācija mainās. Kādas ir Latvijas ārpolitiskās nostādnes, īpaši attiecībā uz ASV līdera ambīcijām. Cik vienoti šai jautājumā ir Saeimas deputāti? Par to diskusija Krustpunktā. Diskutē Saiemas frakciju pārstāvji: frakcijas "Progresīvie" vadītājs Andris Šuvajevs, frakcijas "Jaunā Vienotība" vadītājs Edmunds Jurēvics, frakcijas "Latvija pirmajā vietā" priekšsēdētājas vietnieks Kristaps Krištopans, Saeimas ārlietu komisijas deputāts no Apvienotā saraksta Edvards Smiltēns un Nacionālās apvienības frakcijas deputāts Edvīns Šņore. ka centrā būs strauji mainīgā ģeopolitiskā situācija. Gada sākums nesis lielu spriedzi arī NATO partneru vidū pēc tam, kad ASV prezidents atkārtoti pauda pretenzijas uz Grenlandi, neizslēdzot militāra spēka pielietošanu. Pasaules ekonomikas forumā Davosā šis bija viens no lielajiem jautājumiem, jo galu galā NATO ir visa mūsu reģiona drošības garants. Šajā forumā arī izskanēja, ka jābeidz pieglaimošanās politika Savienoto Valstu prezide

Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas parakstītais aicinājums piešķirt Nobela Mieru prēmiju ASV prezidentam Donaldam Trampam raisījis ļoti pretrunīgas, tajā skaitā arī emocionālas reakcijas. Droši vien tādēļ, ka pēc daudzu cilvēku sajūtām tas skar mums eksistenciālu lietu - mūsu drošību. Proti, tieši tajā laikā Tramps bija nācis klajā ar kārtējiem paziņojumiem saistībā ar vēlmi iegūt Grenlandi kaut pielietojot militāru spēku, un saspīlējums bija nonācis nebijušos augstumos, līdz pat bažām par NATO šķelšanos. Par parakstīšanas motīviem un situācijas vērtējumu runāja ar Daigu Mieriņu (Zaļo un zemnieku savienība) raidījumā Krustpunktā.  

Globālie notikumi šonedēļ saplūduši ar vietējiem. Laikā, kad Eiropa ir satraukumā par ASV prezidenta Donalda Trampa Grenlandes tīkojumiem, mūsu parlamenta priekšsēdētāja Daiga Mieriņa parakstījusi vēstuli, kurā Trampam lūdz piešķirt Nobela Miera prēmiju. Pārējās Latvijas augstākās amatpersonas gan norāda, ka tas ir Mieriņas personiskais lēmums un Saeimas priekšsēdētāja ar to nepauž parlamenta viedokli. Bet skaidrs ir viens, ka šis Mieriņas solis šonedēļ ir viens no apspriestākajiem tematiem, vienlaikus vērojot, kas notiek pasaules ekonomikas forumā Davosā. Nedēļas aktualitātes analizē Latvijas TV žurnālists Guntis Bojārs, TV3 žurnālists Ģirts Timrots, domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka.  

Saeimas priekšsēdētājas paraksts vēstulē, kas rosina piešķirt Nobela prēmiju ASV prezidentam, ir likusi uzdot jautājumu, cik saskaņotas ir augstāko amatpersonu darbības? Par situāciju koalīcijā, par valdības pieņemtajiem lēmumiem un ministru darbu Krustpunktā izvaicājam Ministru prezidenti Eviku Siliņu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TVNET grupa galvenais redaktors Toms Ostrovskis un žurnāla "IR" portāla redaktore Luīze Lote Āboltiņa.  

Pašvaldību un valsts funkcijas likumā ir sadalītas, tomēr nereti rodas situācijas, kad kādam šķiet, ka valsts pārāk maz vai pārāk daudz iejaucas vietvaru lietās. Cik liela pašnoteikšanās īsti ir pašvaldībām, vai šajā tiesību un pienākumu sadalē ir kas jāmaina – par to diskusija Krustpunktā. Analizē viedas administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis un Tukuma novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa. Pirms pāris nedēļām viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars apturēja divu Latvijas pašvaldību - Bauskas un Preiļu novadu - teritoriālos plānojumus. Pašvaldībām nav tiesību aizliegt savā teritorijā būvēt saules un vēja parkus elektroenerģijas ražotnei, tā skaidroja ministrs, runājot par pieņemtajiem lēmumiem. Tas ir pašvaldību pienākums un atbildība noteikt tās zonas, kur drīkst būvēt ražotnes, kur nē. Galu galā vietvaras pārstāvji iedzīvotāju int

Studējošo skaits Latvijas augstskolās pieaug, šī mācību gada sākumā Izglītības un zinātnes ministrija ziņoja, ka šāds pieaugums fiksēts pirmo reizi pēdējo 20 gadu laikā. Latvijā ir vairāk nekā 40 augstskolu un koledžu, apmēram puse privātās un daudzas piesaista ārvalstu studentus. Tiesa, iestādes brīdina, ka daļa studētgribētāju vien grib nokļūt Eiropas Savienībā un augstskolu izmanto kā aizsegu. Vai augstskolu skaits Latvijā, arī ņemot vērā demogrāfijas situāciju un prognozes, ir optimāls? Vai piesaistīto trešo valstu studentu skaits liecina par izglītības kvalitāti? Un vai nākotnē ainai augstākajā izglītībā būtu jāmainās? Krustpunktā diskutē Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju attīstības departamenta direktore Liene Levada, Rīgas Tehniskās universitātes rektors Tālis Juhna, Biznesa augstskolas "Turība" īpašnieks Aigars Rostovskis un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas priekšsēdētājs Čes

Krustpunktā Lielā intervija: uzņēmējs un bijušais diplomāts Aivars Markots. Savulaik Latvijas Radio ēterā pasaules notikumu apskatos piedalījās jauns puisis vārdā Aivars Markots. Bet vēl pirms Latvija pilnībā atguva neatkarību viņš darbu radio pameta, vēlāk iesaistījās diplomātijas dienestā, bija arī pirmā prezidenta Gunta Ulmaņa komandā. Jau ļoti sen viņš ir prom no ārlietu resora, bet acīmredzot sekot līdzi pasaules notikumiem - tā ir viņa sirds lieta, jo sociālo tīklu kontos aktīvi komentē notiekošo.  

Irāna, Grenlande, kārtējie Trampa pārmetumi Zelenskim. Trauksmainākie notikumi pasaulē risinās ārpus Latvijas. Tikmēr mēs ņemamies ar cīņu pret ēnu ekonomiku, raizējamies par krievu valodu medijos. Krustpunktā aktualitātes analizē žurnālisti. Studijā TV3 raidījuma "900 sekundes" producente un "SestDiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne, Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs un žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele.  

Kredīti un aizņemšanās, budžets, valsts fiskālā politika, finanšu izaicinājumi un Eiropas Centrālās bankas lēmumi. Krustpunktā izvaicājam Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TV24 žurnālists Romāns Meļņiks un Latvijas TV žurnālists Krišs Kairis.  

Pēc Latvijas Radio 4 slēgšanas no apraides pazudis viens kanāls krievu valodā, bet visdažādākie komercmediji tāpat turpina vēstīt krieviski. Kāda situācija ir šajā mediju sektorā, diskutējam Krustpunktā. Analizē Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš, kultūras ministres padomnieks mediju politikas jautājumos Kārlis Dagilis, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas deputāts Nauris Puntulis, portāla "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis un TV3 valdes priekšsēdētāja Ginta Salmane. Pamazām krievu valodai radiostacijās ir jāizzūd, tā, izvēršoties karam Ukrainā, savulaik Krustpunktā sacīja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš. Tobrīd pamatā gan visas emocijas virmoja ap Latvijas Radio 4, kas bija finansētas no sabiedrības līdzekļiem. Bet kā zināms, Latvijā nav tikai viena radiostacija, kurā skan krievu valoda, un grozot radio pogu, ja tā var sacīt, reizēm šķiet, ka satura k

2024. gadā labdarības maratons "Dod pieci!" aicināja palīdzēt tiem, kurus no dzīvības šķir nauda, jeb cilvēkiem, kas nonākuši finansiālā bezizejā, jo viņus skārušas kritiskas un akūtas veselības problēmas, nepieciešama tūlītēja palīdzība, bet valsts ārstēšanās izmaksas nesedz. Bieži šādos gadījumos cilvēkus no dzīvības šķir konkrēta un pašiem nesasniedzama naudas summa. Toreiz Veselības ministrijai tika iesniegtas konkrētas prasības. Atbildīgās iestādes solīja pārmaiņas. Kas ir izdarīts? Krustpunktā analizē Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības "Onkoalianse" vadītāja Olga Valciņa, Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa, "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta, Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere un Nacionālā veselības dienesta Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktores vietniece Zinta Rugāja.  

Gaidot Saeimas vēlēšanas arvien interesantāk ir paraudzīties socioloģiskajās aptaujās, to grib gan politiķi, lai saprastu savas izredzes, gan vēlētāji, lai saprastu, kas tos sagaida nākamajā politiskajā ciklā. Par socioloģiju un jautājumiem, kas vēlētājiem būtiski, Krustpunktā saruna ar socioloģisko pētījumu centra SKDS direktoru Arni Kaktiņu.