Sinopsis
Populrzintnisks radiournls, kas aptver dadas zintnes nozares, izzina dabu, ekoloiju, eogrfiju, ornitoloiju, zooloiju, astronomiju, arheoloiju, vsturi, ielkojas zintnes un tehnikas sasniegumos, izcilu personbu dzv un darbb. paa uzmanba veltta latvieu zintnieku sasniegumiem pasaul un Latvij.aj informatvi izgltojoaj programm paredztas regulras rubrikas, piemram, interesanto un aktulo faktu mintes, Dienas jautjums klaustjiem, Ikona jeb ss ieskats kdas pardbas vai lietas izcelsm un vstur, k ar ststjums par noslpumainm un maz izzintm norism dab.Katr raidjum kop ar ptniekiem iztirzjam galveno tematu, uz sadarbbu aicinot ar savus klaustjus, vai k citdi uzklausot cilvku viedokus un jautjumus.
Episodios
-
Kā laboratorijas analīzes palīdz ārstam nokļūt līdz gatavai diagnozei?
19/11/2024 Duración: 53minJa detektīvs var atklāt noziegumu ar pirkstu nospiedumu palīdzību, ārsts var uzstādīt diagnozi ar dažiem mililitriem laboratorijā izpētītu asiņu. Ikviens no mums nododot asins analīzes, laboratorijas darbiniekam ļaujam sevi iepazīt kā atvērtu grāmatu. Daži pilieni asins mikroskopā var pastāstīt gan par mūsu ikdienas dzīvi, iedzimtību, ar kādiem patogēniem ikdienā saskaramies un esošām vai draudošām saslimšanām. Ko mums priekšā pačukst mūsu bioloģisko šķidrumu izpēte? Kā tas notiek, ko laboratorijā redz mūsu asinīs, urīnā vai siekalās un ko tālāk no tā secina ārsti? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Jeļena Storoženko, Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas katedras asociētā profesore, Centrālās baboratorijas padomes locekle, un reanimatoloģe, anestezioloģe, internās medicīnas ārste Inga Orelāne. Pilna asins aina - vai tās ir analizēs, kas ļauj mediķiem lasīt mūs kā atvērtu grāmatu, vai tās tomēr ir analizēs, kas nemaz tik daudz par mums nepasaka? "Visām analīzēm ir mērķis. Mēs kaut ko ar katru anal
-
Retās slimības: kā tās atklāj, liekot kopā "puzli" ar simptomiem un ģenētiskām analīzēm
14/11/2024 Duración: 46minRaidījumā pievēršamies tematikai, kas pavisam drîz ieskanēsies šī gada labdarības maratonā "Dod pieci!" un tā ir tūlītēja palīdzības sniegšana cilvēkiem, kuri saskārušies ar smagām saslimšanām. Pasaulē ir zināmas vairāk nekā 7000 retas slimības, lielākā daļa no tām ir ģenētiskas. Kā tās atklāj? Kā ārsti un ģenētiķi saliek kopā šo puzli ar simptomiem un ģenētiskām analīzēm, lai atrastu skaidrojumu pacienta stāvoklim? Kā atklāj jaunas slimības un kā tās nosauc, raidījumā Zināmais nezinājamā skaidro Inna Iņaškina, bioloģijas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošā pētniece, un Ieva Mičule, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Medicīniskās ģenētikas un prenatālās diagnostikas klīnikas ārste, ģenētiķe.
-
Valodu apguve: kādas attiecības smadzenēs veidojas starp dzimto valodu un katru nākamo?
13/11/2024 Duración: 46minNevienam no mums nav atmiņu no laika, kad apguvām pirmos vārdus savā dzimtajā valodā, toties lieliski zinām, cik izaicinoši ir apgūt svešvalodas jau lielākā vecumā. Kādas attiecības mūsu smadzenēs veidojas starp dzimto valodu un katru nākamo apgūto? Kā mēs apgūstam valodu tad, ja tai nav mācību grāmatas un tā neskan uz ielas, bet ir dzīva tikai tradīcijās? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rēzeknes tehnoloģiju akadēmijas profesore Sanita Martena un Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs Jurģis Šķilters. Cik valodās domā un sapņo tulkotājs Dens Dimiņš? “Likt to apzīmējumu „poliglots” nav lielas vajadzības, jo skaits jau neko nemaina. Pēc kādās piektās valodas jau ir vienalga,” tā teic tulkotājs Dens Dimiņš, kurš ir veicis daiļliteratūras tulkojumus no franču, islandiešu, grieķu, itāļu, bulgāru, holandiešu, vācu un vēl citām, kopumā 14 valodām. Cik valodās tulkotājs domā un sapņo, kāda ir viņa svešvalodu apguves metodika un cik lielā mērā valodu a
-
Pārtikas cenu pieaugums arvien vairāk liek domāt, kā samazināt pārtikas atkritumus
12/11/2024 Duración: 45minIkviens ir pamanījis, ka pārtika pēdējos gados kļuvusi dārgāka. Tas vēl jo vairāk mudina domāt gan ražotājus, gan tirgotājus un arī pašus pircējus - kā samazināt pārtikas atkritumus. Vai vienmēr pie vainas pircējs, vai arī ražotājiem nepieciešamas jaunas inovācijas, kā savu produkciju ilgāk uzturēt svaigu? Un, kā izvairīties no pārtikas atkritumiem jau pašā tīrumā? Raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pārstāvji: Ilze Laukalēja-Broka, pārtikas zinātnes doktore, uzturzinātniece un Eiropas inovāciju tehnoloģiju institūta pārstāvniecības Latvijā vadītāja, Liene Ozola, Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultātes prodekāne, un Raimonds Kasparinskis, Augsnes un augu zinātņu institūta - asociētais tenūrprofesors. Lielie vaininieku atkritumu radīšanā ir mājsaimniecības, bet nevajag aizmirst, ka trešdaļa pārtikas produktu nesasniedz veikalu un līdz ar to mājsaimniecības. Jaunā paaudze arvien vairāk mudina domāt, ko lieka m ledusskapī un ko pērkam. Kas ir tie p
-
Inženieri Latvijā ciešā sazobē ar aizsardzības nozari rada inovācijas valsts drošībai
11/11/2024 Duración: 51minLāčplēša dienā raidījumu veltām zinātnes neatsveramajam atbalstam mūsu drošībā. Inženieri Latvijā ciešā sazobē ar aizsardzības nozari rada inovācijas valsts fiziskajai un kiberdrošībai. Sākot ar droniem un aizsargvestēm, beidzot ar datiem - visās šajās jomās tapuši pētījumi ar mērķi stiprināt valsts drošību. Kādi ir šie risinājumi un kas ikdienā ir nepieciešams militārajām struktūrām, lai ar moderniem risinājumiem aizsargātu valsti? Būt modram un gatavam diemžēl ir mūsdienu realitāte, ar patstāvīgiem kara draudiem Eiropā sadzīvojam jau kādu laiku un pavisam loģiska šķiet nepieciešamība radīt aizvien jaunākas un efektīvākas ierīces un iekārtas, lai savu valstu pasargātu. Raidījumā Zināmais nezināmajā pētnieki skaidro, kādus risinājumus var radīt, lai aprīkojums nepieviltu un lai mēs varētu justies ne tikai fiziski droši, bet droša būtu arī mūsu digitālā vide. Sarunājas Sergejs Gaidukovs, Rīgas Tehniskās universitātes Dabaszinātņu un tehnoloģijas fakultātes Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas institūta tenūrprofes
-
Ādas mikrobioms: Cilvēka lielākais orgāns ir mājvieta dažādiem organismiem
07/11/2024 Duración: 41minMūsu āda ir kolonija veselai saimei dažādu organismu, kurus ar aci nesaskatīsim, bet bez kuru klātbūtnes nevaram iedomāties veselu cilvēka lielāko orgānu - ādu. Tā ir mājvieta dažādām baktērijām, sēnēm, vīrusiem un citiem sīkiem organismiem. Dažkārt šai vērtīgajai kopienai kaitējam neapzinoties, pēc tam ilgi cīnoties ar sekām. Kāpēc ādas mikrobioms ir tik svarīgs un kādas ādas problēmas novērojam, ja izjaukts līdzsvars ādas mikrobiomā? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Aleksejs Zavorins, dermatologs, Rīgas Stradiņa universitātes Dermotoloģijas un veneroloģijas katedras pasniedzējs, un Ilze Elbere, Latvijas Biomedicīnas pētniecības un studiju centra pētniece, Latvijas Universitātes docente, bioloģijas zinātņu doktore. Iepazīstam mūsu ādu gan no medicīniskā, gan bioloģijas skatu punkta.
-
Dabiskā un mākslīgi radītā lietu kārtība antīkajā pasaulē
06/11/2024 Duración: 45minValodnieki un vēsturnieki meklē pēdas mākslīgajam intelektam arī antīkās pasaules kultūrā. "ChatGPT" sengrieķu eposos neatradīsim, taču jau tolaik cilvēka prātu nomāca jautājumi par mākslīgi radītu tēlu un vārdu lomu viņu dzīvēs. Par dabisko un mākslīgi radīto lietu kārtību Antīkajā pasaulē saruna raidījumā. Skaidro Ilona Gorņeva, filoloģijas doktore, antīkās literatūras pētniece, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Klasiskās filoloģijas nodaļas docente, un Ilze Rūmniece, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore. Vārdu mākslīgs un dabisks ir ļoti viegli nošķirt mūsdienās, jo cilvēka prāts spējis radīt ap sevi tik daudz mākslīgā - sākot ar robotizētiem rīkiem, beidzot ar mākslīgā skaistuma ideāliem, šie koncepti mums šodien nav sveši. Bet, vai antīkajā pasaulē cilvēki dzīvoja tikai ar dabiskā apjēgu, vai arī tolaik senos grieķus un romiešus nodarbināja jautājums par mākslīgo sev apkārt? Valodnieki un vēsturnieki par to apspriedušies nesenā konferencē*. Dzimtās valoda
-
Piekrastes zvejniecība: kā tā turpinās nākamajās paaudzēs un mainās
05/11/2024 Duración: 44minAntropologi šovasar devās ekspedīcijā Latvijas rietumu piekrastes ciematos Kolkā, Rojā, Engurē, Bērzciemā un Lapmežciemā, lai dokumentētu to, kā mainās tradīcijas un paradumi zvejnieku dzīvēs. Vai šī profesija turpinās nākamājās paaudzēs un kā mainās zvejnieka arods līdz ar politiskiem lēmumiem un ekoloģiskām krīzēm? Raidījumā Zināmais nezināmajā par ekspedīciju stāsta vides antropoloģe, Centrāleiropas Universitātes asociētā profesore Guntra Aistara un Rīgas Stradiņa universitātes studente Anete Valaine. Bet vispirms cita ekspedīcija - putnu vērošana Sātiņu dīķos Saldus novada Sātiņu dīķos var vērot pamatīgu putnu pasaules raibumu. Šajā dabas liegumā gan ligzdo, gan arī migrācijas laikā uzturas liels skaits putnu sugu. Teju četrus tūkstošus hektāru lielajā teritorijā ar 30 dīķiem vērojami jūras kraukļi, gulbji, pīles, baltie gārņi, neskaitāmas mazputniņu sugas, apkārtējie meži ir ligzdošanas vieta plēsējputniem un melnajam stārķim. Aukstā, vējainā, smidzinoša lietus pārņemtā oktobra nogales dienā kopā ar
-
Biodaudzveidības jautājumi un ekoloģiskā krīze: aizvadīta konference Kolumbijā
04/11/2024 Duración: 50minAizvadītajās nedēļās pasaules valstu pārstāvji tikās Kolumbijas pilsētā Kali sarunās par biodaudzveidības jautājumiem un ekoloģisko krīzi, kas piemeklē planētu šobrīd. Sākot ar drošticamiem datiem par ekoloģisko stāvokli, beidzot ar rīcības plānu - diskutējamā bijis daudz. Raidījumā Zināmais nezināmajā pievēršamies dabai un klimatam, un tam, kā mums sokas ar plāniem apturēt sugu izzušanu uz zemes. Nav jaunums, ka šajā gadsimtā piedzīvojam masveidīgu dabas daudzveidības samazināšanos. Lai šajā jautājumā steidzami kaut ko mainītu, reizi divos gados tiekas pētnieki un dažādu valstu pārstāvji. Šogad šī sanāksme norisinājās Kolumbijā, kas starp citu ir viena no dabas daudzveidības ziņā bagātajām valstīm pasaulē. Kas lemts šajā samitā, skaidro Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis un bioloģijas zinātņu doktore, pētniece, Latvijas Hidroekoloģijas institūta Hidrobioloģijas laboratorijas vadītāja Astra Labuce. Jauna rubrika raidījumā Bet raidījuma ievadā jauna rubrika, kurā turpmāk skanēs katru pirmdienu. Ta
-
Krāsainais lapkritis: vai klimata pārmaiņas apdraud ikgadējo zelta rudeni
31/10/2024 Duración: 46minRudens pagriezies uz otro pusi un to dabā saistām ar laiku, kad koki nomet pēdējās lapas. Kāpēc dabā ir novērojams lapkritis? Ko lapu krāsa stāsta par procesiem pašā kokā un vai klimata pārmaiņas var apdraudēt ikgadējo zelta rudeni? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes augu fizioloģijas katedras pētniece Jevgeņija Ņičajeva un Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes vadošā pētniece, ģeogrāfijas doktore Gunta Kalvāne. "Pētījumi liecina, ka Eiropā lielākajā daļā koku sugu lapu krāsošanās iesākas vēlāk. Tas ir droši vien, pateicoties tam, ka gaisa temperatūras kopumā rudeņos ir pieaugušas. Piemēram, pagājušā gada septembris bija netipiski silts, tas bija viens no siltākajiem septembriem, kāds Eiropā piedzīvots. 2020. gadā bija līdzīgs stāsts, kad rudens, septembris jo īpaši, bija relatīvi silts,"skaidro Gunta Kalvāne. "Pētījumi liecina, ka rudens fenoloģiskās fāzes kopumā iestājas vēlāk, tas nozīmē, ka lapas krāsojas, pie
-
Zinātnei nav skaidras atbildes, kāpēc cilvēki sapņo
30/10/2024 Duración: 46minPasaule, kurā mēs nonākam mūsu prāta dziļākajos apcirkņos - fascinējoša, dažkārt biedējoša un tik maz izpētīta. Kāda laba paruna saka - miegs gaida tos, kuri uzdrošinās sapņot. Sapņi tik tiešām ir neatņemama miega sastāvdaļa un ne tikai, jo dažkārt skaists vai tieši otrādi biedējošs sapnis var mainīt noskaņojumu visai nākamajai dienai. Ko šie nakts fantāziju stāsti mūsu galvās lieicina par mums pašiem, mūsu veselību, prātu un emocijām? Un, vai zinātniekiem ir atbilde, kāpēc cilvēks vispār sapņo? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē medicīnas zinātņu doktore, ārste-psihiatre Natālija Bērziņa un kognitīvi biheiviorālā terapeite, Rīgas Stradiņa universitātes lektore Ilona Krone. "Zinām daudz, kā sapņojam. Jautājums, kāpēc mēs sapņojam, nav pilnībā atbildēts, un kāds ir mērķis sapņiem," atzīst Natālija Bērziņa. "Varbūt tā ir sava mistērija, kas ir ap sapņiem. Varbūt nemaz viss līdz galam nav jāuzzina," bilst Ilona Krone. Tāpat neko nezinām par jaundzimušo sapņiem, jo viņi nevar par to pastāstīt. "Ir viena te
-
Nobela prēmija ekonomikā piešķirta par labklājības atšķirībām dažādās valstīs
24/10/2024 Duración: 48minAtslēgas vārds būtu iekļaušana - tā varētu teikt par šī gada Nobela prēmijas laurētu pētījumu ekonomikā, kas izpelnījies komisijas atzinumu un ļauj mums gūt atbildi uz mūžseno jautājumu - kāpēc viena valsts izvirzās vadībā savā ekonomiskajā attīstībā, kamēr citas stagnē un brūk. Kāda valsts maciņam saistība ar cilvēku labsajūtu un valsts institūciju spēju sarunāties un iesaistīt pilsoņus ikdienas dzīvē, par to saruna raidījumā Zināmais nezināmajā. Stāsta Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes lektors Mārtiņš Danusēvičs un Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Andris Saulītis. Šā gada Nobela prēmija ekonomikā piešķirta Daronam Adžemoglu, Saimonam Džonsonam un Džeimsam Robinsonam par pētījumiem par labklājības atšķirībām starp valstīm. Šie trīs ekonomisti "ir pierādījuši, cik liela nozīme valsts labklājībā ir sabiedrības institūcijām".
-
MicroRNS atklāšana un proteīnu datormodulēšanu: Nobela prēmija medicīnā un ķīmijā
23/10/2024 Duración: 41minPar šī gada Nobela prēmijas laureātiem medicīnā var teikt, ka viņi ir atkājuši ko tādu, kas daudz labāk ļauj izprast to, kā tādi sarežģīti organismi kā cilvēki, spēj augt un attīstīties, turpretim Nobela prēmija ķīmijā līdzīgi kā fizikā parāda mākslīgā intelekta lomu dažādās zinātnes jomās. Par microRNS atklāšanu un par proteīnu datormodulēšanu stāsts raidījumā Zināmais nezināmajā. Skaidro Helvijs Niedra, Latvijas Biomedicīnas studiju un pētījumu centra pētnieks, doktora grāda pretendents un Raitis Bobrovs, Organiskās sintēzes institūta Struktūrbioloģijas un zāļvielu dizaina laboratorijas vadītājs. Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā šogad piešķirta diviem amerikāņu zinātniekiem par mikroRNS atklāšanu un pētījumiem, kas palīdzēja labāk izprast gēnu regulēšanas sistēmas. Mikroribonukleīnskābes (mikroRNS) molekulām ir būtiska loma orgānu attīstībā. Zinātnieki norāda, ka gēnu regulēšanas sistēmu izpēte var palīdzēt cīņā ar dažādām slimībām. Nobela prēmiju medicīnā šogad saņems Masačūsetsas Universitātes
-
Pēc rekonstrukcijas Rīgas pilī atgriežas Latvijas Nacionālais vēstures muzejs
22/10/2024 Duración: 46minPēc rekonstrukcijas Rīgas pilī šajā rudenī atgriežas Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. Lai arī ar pilnu jaudu tas darbību atsāks tikai nākamajā gadā, jau šobrīd interesentiem ir iespēja apskatīt rekonstruētās telpas un apmeklēt pasākumus. Par to, ko šīs telpas slēpj vai nu jau jāsaka gluži pretēji - atsedz un kāda ir pati Rīgas pils vēsture, saruna raidījumā. Stāsta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) Izglītības un komunikācijas departamenta vadītāja Astrīda Burbicka un LNVM Vēstures departamenta Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas vadītājs Imants Cīrulis. Rīgas pils konventa pārbūve un restaurācija (autori: "Rīgas Pils Kastelas projekts" ("MARK Arhitekti", "Sudraba Arhitektūra") bija iekļauta arī to 16 pretendentu klāstā, kas bija izvirzīti Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 finālam. Liecības par laiku pirms Rīgas pils celtniecības Ķieģeļu ceplis, dzirnavas un hospitālis – tādas būves ir minētas rakstītos avotos par laika posmu 13.-14. gadsimtā par vietu, kur šobrīd slejas Rī
-
Kā bruņoti konflikti ietekmē kādas kopienas kultūrvēsturisko mantojumu?
21/10/2024 Duración: 47minAtzīmējot UNESCO Konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā 70. gadadienu, Latvijā 14. oktobrī aizvadīta starptautiska konference “Kultūras mantojums un drošība”. Kā bruņoti konflikti ietekmē kādas kopienas kultūrvēsturisko mantojumu? Vai kultūra var eksistēt teritorijā, kur ilgstoši nav miera, un kā saglabāt to, kas ir tik trausls, kā sena ēka vai muzeja kolekcija, un nebūs pirmais, ko parasti glābsim krīzes laikā? Raidījumā Zināmais nezināmajā diskutē UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Kultūras sektora vadītāja Inga Surgunte, Starptautiskās pieminekļu un ievērojamu vietu padomes (ICUMUS) pārstāve Alma Kaurāte un Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba Civilmilitārās sadarbības vecākais eksperts Ričards Batarags. UNESCO Konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā mērķis ir stiprināt mieru, veicinot kultūru daudzveidību un savstarpēju cieņu valstu starpā. 1954. gadā Hāgā pieņemtā Konvencija ir pirmais starptautiskais tiesiskais regulējums, kas piln
-
Kā top zāles: kā aktīvo vielu sintezē, pārbauda un "iepako" gatavā medikamentā?
17/10/2024 Duración: 44minNo idejas līdz gatavam medikamentam, ko piedāvā pacientam - šis ceļš ir ļoti garš, dažkārt prasa vairāku desmitgažu rūpīgu darbu un ne vienmēr gala rezultāts apmierinās pacientus, ne vienmēr daudzie gadi darba rezultēsies veiksmīgā slimības ārstēšanā. Taču katrs pētījums ļauj būvēt nākotnes medikamentu līdzīgi kā lego klucīši, vairojot zināšanas par to, kā mūsu organisms pieņems konkrēto medikamentu un kādas ir tā iespējas palīdzēt dažādu saslimšanu gadījumā. Kā aktīvo vielu atklāj, sintezē, pārbauda un "iepako" gatavā medikamentā, kāds ir medikamentu ceļš pie sava pacienta, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes dekāns, profesors un ķīmiķis Kristaps Jaudzems un Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis. Raidījuma temats šoreiz saistīts ar sabiedrisko mediju labdarības maratona "Dod pieci!" tēmu, kurā ziedojumi tiks vākti tūlītējai palīdzībai cilvēkiem, kurus skārušas dažādas slimības. Kad runa i
-
Nobela prēmija fizikā 2024: arī mašīnas mācās
16/10/2024 Duración: 50minŠī gada Nobela prēmija fizikā atnesusi lielu pārsteigumu - tradicionālo fizikas atklājumu vietā laurus plūs mašīnmācīšanās un neironu tīklu pētījumi. Ko šāds pavērsiens nozīmē matemātiķiem un datoriķiem? Kā mašīnas ir iemācītas mācīties un kā šie atklājumi ir mainījuši mūsu ikdienas dzīvi? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē fiziķis, Latvijas Universitātes profesors, Latvijas Universitātes Padomes priekšsēdētājs Mārcis Auziņš un Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors, Latvijas Universitātes Mākslīgā intelekta laboratorijas vadošais pētnieks Guntis Bārzdiņš. Nobela prēmija fizikā 2024. gadā piešķirta Džonam Hopfīldam un Džefrijam Hintonam par fundamentāliem atklājumiem un izgudrojumiem, kas nodrošina mašīnmācīšanos ar mākslīgajiem neironu tīkliem. Abi šī gada Nobela prēmijas fizikā laureāti jau kopš pērnā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem ir veikuši nozīmīgu darbu ar mākslīgajiem neironu tīkliem. Viņi izmantojuši dažādus fizikas instrumentus, lai izstrādātu metodes, kas ir mūsdienu jaudīgas
-
Klimata asambleja: rīdzinieki spriež, kā pilsētu pielāgot klimata pārmaiņām
15/10/2024 Duración: 44minRīgā vairākās tikšanās reizēs ar iedzīvotājiem vides organizācijas un domnieki spriedīs par to, kā pilsētu pielāgot klimata pārmaiņām. Lai arī Rīga nekad nav gatava, klimata pārmaiņas min uz papēžiem un jau šobrīd jārod risinājumi karstuma, plūdu u.c. problēmām pilsētā. Nesen raidījumā runājām par centieniem glābt ledājus un šajā sarunā atkal ieskanējās jautājumi par to, kas notiks ar tādu pilsētu kā Rīga tuvākajās desmitgadēs. Jau šobrīd izjūtam lielo svelmi Rīgas ielās vasarās, ziemā tā ir intensīva snigšana, ar kuru netiek galā sniega šķūrētāji un autovadītāji; tie ir plūdi un lērums citu ķibeļu, kuras bieži nākas piedzīvot nesagatavotiem. Kā iedzīvotāji un pilsētas insitūcijas meklē risinājumus šīm problēmām, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Ingrīda Strazdiņa, biedrības "Zaļā brīvība" pārstāve, Indra Purs, Latvijas Ainavu arhitektu associācijas valdes priekšsēdētāja, un Jānis Ušča, Rīgas domes pārstāvis. Piesārņotas vai piegružotas teritorijas sakopšana vai atjaunošana Ja, piemēram, augsne ir pies
-
"Mazo" lietu un cilvēku vēsture kļūst aizvien populārāka
14/10/2024 Duración: 50minDažkārt sarežģītu vēstures procesu ir vieglāk izprast caur viena cilvēka dzīvesstāstu, kādas mazas vietas vēstures izpēti vai kādu ļoti lokālu notikumu. Šī "mazo" lietu un cilvēku vēsture kļūst aizvien populārāka. Kāpēc nepieciešama mikrovēsture un kāpēc neiztikt bez lielo notikumu pārzināšanas? Ierasts, ka vēsturi uzlūkojam un arī mācāmies, par pamatu ņemot lielus un nozīmīgus notikumus - kara sākuma un beigu gadadienas, izcilu līderu biogrāfijas, revolūcijas un jaunu prasmju apgūšana. Tie ir tikai daži no pieturas punktiem mūsu izpratnē par aizgājušā laikmeta liecībām. Bet vēsture ir arī tas, par ko neraksta slavenu cilvēku dzīvesgājumos un kas neatspoguļojas lielvalstu politiskajās norisēs. Kā un vai ikviens raksta vēsturi ar savu dzīvi, darbu un attiecībām ar citiem? Kas ir tas, kas vēsturnieku uzmanības lokā nonāk kā “mikrovēsture” jeb aizgājušojo laiku “vienkāršā dzīve” par to raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta vēsturnieki: Kaspars Zellis, Latvijas Universitātes (LU) Humanitaro zinātņu fakultates Fil
-
Sportisti un inženieri: mūsdienās tie pirmie nevar iztikt bez otrajiem
10/10/2024 Duración: 48minCilvēka fiziskās spējas var attīstīt ar rūpīgu treniņu programmu, bet tā ir tikai daļa no sportista veiksmes. Lai “augstāk, tālāk, stiprāk” patiešām piepildītos, talkā nāk inženieri. Mūsdienās neviens sportisks sasniegums, neviena olimpiskā medaļa un pasaules rekords netiek sasniegts bez inženieru palīdzības. Sākot ar sporta apģērbu, beidzot ar tehnisko inventāru - inženieri ar sportistiem strādā roku rokā. Latvijā šo lieliski zinām ar kamaniņu sporta piemēru, par šo sportistu un inženieru sadarbību plašāk raidījumā Zināmais nezināmajā. Stāsta Rīgas Tehniskās universitātes Sporta tehnoloģiju centra vadītājs, kamaniņu braucējs Mārtiņš Rubenis un RTU Metroloģiskās zinātniskās laboratorijas vadītājs Jānis Lungevičs. Pirms sarunas iknedēļas zinātnes jaunumi. Cilvēka ilgmūžība, iespējams, ir sasniegusi savu galējo robežu. Tā skaidrots “Scientific American”, norādot - jauni pētījumi kliedē priekšstatu, ka cilvēki varētu turpināt radikāli pagarināt savu dzīves ilgumu. Jauns "bioloģiskās novecošanās" tests paredz