Nauda Laiku Lokos

Pēdējā raidījumā Nauda laiku lokos atceramies vairākus cikla raidījumus, ieklausoties dažās ekonomisku un ekonomikas vēsturnieku atziņas par pasaules un Latvijas ekonomikas attīstības pagātni, šodienu un nākotni. Latvijas Universitātes Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes profesore Baiba Šavriņa raksturo kapitālisma ekonomikas attīstību kopš pirmsākumiem. Ekonomikas vēsture Eiropā laika posmā pēc Pirmā pasaules kara. Stāsta ekonomikas vēsturnieks Latvijas Universitātes Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes profesors Viesturs Pauls Karnups. Padomju ekonomikas modelis un tā īstenošana dzīvē. Stāsta ekonomikas vēsturnieks, Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš. 20.-21. gadsimta mija - piesātināts laika posms pasaules ekonomikā. Stāsta Latvijas Universitātes Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes profesore Baiba Šavriņa. Šī brīža pasaules ekonomikas attīstības tendences. Stāsta Latvijas Universitātes Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš.  

Šobrīd Eiropas reģionā dzīvojam sociāli atbildīgā kapitālisma sistēmā, tas varētu šķist optimālais un tas, uz ko pasaulei vajadzētu tiekties, vai tas tiešām tā ir. Kādas ir šī brīža pasaules ekonomikas attīstības tendences, varbūt ieskicējot nākotnes attīstības iespējas. Stāsta Latvijas Universitātes Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš.

Raidījumā Nauda laiku lokos saruna par Eiropas Savienības ekonomiku. Kāda ekonomiski ir Eiropas Savienība (ES) un kā ir mainījusies Latvijas ekonomika iestāšanās procesā un kopš iestāšanas Eiropas Savienībā. ES veidošanās iemesls vairāk bija politisks, ne ekonomisks un pirmais nosaukums - Ogļu un tērauda alianse - liecina, ka valstis apvienojās, lai kopīgi risinātu stratēģisku izejvielu ieguves un pārstrādes jautājumus. Bet šodien un it sevišķi 20. gadsimta nogalē ES tika uzlūkota pirmām kārtām kā ekonomisks veidojums. Stāsta Latvijas Universitātes Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes profesore ekonomikas zinātņu doktore Baiba Šavriņa.

Raidījumā Nauda laiku lokos turpinām sarunu par samērā nesenu posma ekonomikas vēsturē.Tas ir laiks posms 20. gadsimta pēdējiem gadiem un līdz 21. gadsimta sākumam, no Padomju Savienības un visas padomju sistēmas sabrukuma līdz lielajai recesijai 2007.-2008.gadā. Tas ir ārkārtīgi nozīmīgs un ārkārtīgi piesātināts laika posms tieši no ekonomiskā viedokļa raugoties. Pasaules saimniecībā notiek milzīgas un intensīvas pārmaiņas. Stāsta Latvijas Universitātes profesore ekonomikas zinātņu doktore Baiba Šavriņa.

Raidījumā Nauda laiku lokos saruna par samērā nesenu posma Latvijas ekonomikas vēsturē, brīdi, kad mūsu valsts un sabiedrība no padomju plānveida ekonomikas sāka veidoties par brīvā tirgus un ekonomikas sabiedrību. Šī pārmaiņas sākās 80. gadu beigās un turpinājās 90. gados, mainījās ne tikai sociālekonomiskā formācija, bet arī mainījās valsts statuss no vienas diezgan centralizētas lielvalsts provinces, topot par neatkarīgu valsti. Kāds bija mantojums, ar kādu Latvija sāka tajā brīdī, kādu ekonomisko potenciālu Latvijai atstāja Latvijas PSR kā tās priekšgājēja? Stāsta ekonomists Edmunds Krastiņš.

Padomju ekonomika vēsturiski izveidojās 20. gadsimta 20 gados, kad boļševiki bija sagrābuši varu Krievijā. Tā teju 50 gadus valdīja arī Latvijā. Taču padomju ekonomikas modelis neradās tūlīt pēc 1917. gada apvērsuma. Pagāja vēl vismaz desmit gadi, pirms sāka noformēties tas, ko mēs iepazinām tad, kad Latvijā nonāca padomju okupācijā un Padomju Savienības sastāvā. Stāsta ekonomikas vēsturnieks, Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš. “Ja paskatāmies uz padomju ekonomikas modeli, tad pēc daudziem parametriem viņš neatšķiras no normālas, tā laika terminoloģijā sakot, kapitālistiskas valsts ekonomikas. Saglabājās nauda, saglabājas algas, saglabājās dažādi uzņēmumi. Tas, ko īstenoja, bija totāla valsts kontrole par visiem, arī ekonomikas procesiem,” vērtē Gatis Krūmiņš.

Raidījumā Nauda laiku lokos pievēršamies saimnieciskajai politikai, kādu īstenoja Kārļa Ulmaņa autoritārais režīms pēc 1934. gada 15. maija. Stāsta profesors Aivars Stranga. "Ulmaņa rīcību, īstenojot apvērsumu, gandrīz nenoteica ekonomiski apvērsumi," uzskatā Aivars Stranga. Pirms apvērsuma Ulmani uztrauca divas saimnieciskas lietas - jauns tirdzniecības līgums ar Angliju, jo tas bija visas Latvijas interesēs, kā arī Vācijas preču un pakalpojumu boikota komiteja, kas vērsās pret Vāciju, kur jau bija sākušās represijas pret ebrejiem. Vācijas augstas amatpersonas Ulmanim norādīja, ja Latvija grib tirgoties ar Vāciju, tai jālikvidē šie politiskie šķēršļi. Jau pēc apvērsuma Ulmanis savā ekonomikas politikā izmanto kaut ko no visiem autoritāriem režīmiem Attēlā: Kārlis Ulmanis Pļaujas svētkos Koknesē 1935. gadā.

Ekonomikas vēsture Eiropā laika posmā pēc Pirmā pasaules kara. Stāsta ekonomikas vēsturnieks Latvijas Universitātes Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes profesors Viesturs Pauls Karnups. Pirms Pirmā pasaules kara ekonomikā Eiropa piedzīvoja vēl neredzētu attīstību. Karam beidzoties, sakāvi piedzīvojusī Vācija, lai arī karš nav noritējis tās teritorijā, ir cietusi lielus cilvēkresursu zaudējumus, un šai valstij ir jāmaksā lieli maksājumi citām valstīm. Taču arī uzvarētājvalstīs ir milzīgi postījumi un kara laikā radušies lieli parādi. Eiropai vēlākos gados ar to nav viegli tikt galā.

Raidījumā Nauda laiku lokos stāsts par pasaules ekonomikas un finanšu vēsturi sociālisma laikmetā. Sociālisms - industriālās revolūcijas laikmeta bērns, kas aizsākās kā ideju kopums 19. gadsimta pirmajā pusē. Kas ir tie sociālie un ekonomiskie apstākļi, kas rada nepieciešamību pēc sociālisma idejām, Latvijas Universitātes Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes profesore Baiba Šavriņa.

Raidījumā Nauda laiku lokos stāsts par pasaules ekonomikas un finanšu vēsturi kapitālisma laikmetā. Latvijas Universitātes Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes profesore Baiba Šavriņa norāda, ka likumdošanā tas punkts, kuru uzskata, par kapitālisma iestāšanās mirkli, ir Lielā franču revolūcija 1789. gadā. Tiek pateikts, ka jebkurš var uzsākt uzņēmējdarbību, ka jebkuram var piederēt privātais īpašums, kas nebija iedomājams iepriekšējā laikā. Arī galvenās uzņēmējdarbības formas tiek noformulētas likumu formā. Nākamais lielais pārrāvums, kurš sāk dzīt ekonomisko attīstību uz priekšu, ir rūpnieciskais apvērsums, kas katrā valstī notiek citā laika period. Tas nozīmē pāreju no roku darba uz mašinizētu ražošanu.

"Pēc reformācijas laika arvien biežāk redzam, ka tirgotājs ar tirgotāju tirgojas un visur parādās nauda. Tas ir starta šāviens banku attīstībai. Ja paskatāmies darījumu sarakstes agro jauno laiku posmā, redzam tirgotāji arvien vairāk norēķinās caur bankām," raidījumā Nauda laiku lokos atklāj vēsturnieks Gvido Straube. 15. - 16. gadsimta robeža ir laiks, kad sāk runāt par agrajiem jaunajiem laikiem. Tas ir laiks, kas seko viduslaikiem. Par to hronoloģisko robežu var pieņemt drukas mašīnas izgudrošanu 15. gadsimta beigās vai arī 1517. gadu, kad Mārtiņš Luters ar savu publicitātes aktu ievada reformāciju. Tas ir laiks, kas nāk ar citādām ekonomiskām attiecībām. Tiek runāts par tā saukto “komerciālo revolūciju”. Vairāk ir zināma “industriālā revolūcija” - process, kas sākās Lielbritānijā 18. gadsimta nogalē. Komerciālās revolūcijas jēdziens ir krietni vairāk izplūdis. Par ekonomikas un naudas attiecībām agrajos jaunajos laikos stāsta vēsturnieks Gvido Straube. "15. - 16. gadsimta mija ir ļoti vētraini laiki – 1

Agrajos viduslaikos Eiropa vairākus gadsimtus iztika teju bez naudas un tikpat kā bez tirdzniecības. Sabrūkot sistēmai, kas balstījās Romas impērijas politiskajā varā un sabiedrības iekārtā, un veidojās pavisam jaunas valstu struktūras un attiecības. 12. gadsimts un 13. gadsimta sākums ir laiks, ar kuru saistām rakstītās vēstures sākumu Latvijā un Baltijā, kas Eiropas vispārējā vēstures gaitā atbilst attīstītajiem vai nobriedušajiem viduslaikiem. Turpinot raidījumu Nauda laiku lokos, šajā gadā uz naudu palūkosimies, kā ekonomisku, politisku un kulturālu faktoru vēstures gaitā. Šajā raidījuma par to, kādas finanšu sistēmas, ekonomiskās sistēmas un spēki darbojās Eiropā viduslaikos stāsta vēsturnieks Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesors Andris Levāns.

Noslēdzošais raidījums divus gadus ilgušajā stāstījumu virknē par naudas vēsturi pasaulē un Latvijā. Saruna par eiro ieviešanu Latvijā un Latviju kā eirozonas valsti, stāsta Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Pēdējas desmitgadēs tapušās Latvijas naudas dizains, gan atjaunotā lata, gan Latvijas eiro monētu, gan Latvijas Bankas izdoto kolekcijas monētu. Saruna raidījumā Nauda laiku lokos ar mākslas zinātnieci, Latvijas Bankas monētu dizaina komisijas dalībnieci Ramonu Umbliju, mākslinieku, Latvijas Bankas galveno dizaina un mākslas ekspertu Laimoni Šēnbergu un Latvijas Bankas Monētu daļas vadītāju Ievu Belu.

Raidījumā Nauda laiku lokos stāsts par valūtu, kura arī Latvijā šobrīd ir galvenais maksāšanas līdzeklis – eiro.  Eiro šobrīd ir otra visvairāk lietotā un tirgotā valūta pasaulē, apgrozībā ir vairāk nekā kvadriljons eiro skaitlis, tas ir skaitlis, kas rakstāms ar 12 nullēm. Eiro ir samērā jauna valūta, kā maksāšanas vienība tā tiek lietota kopš 1999. gada, kā fiziska nauda kopš 2002. gada daļā Eiropas Savienības valstu. No viens puses loģiski, ka Eiropas Savienība agri vai vēlu nonāca pie vienotas valūtas idejas, no otras puses – process nebija viegls un vienkāršs. Galīgais lēmums par to, ka Eiropas Savienībai nepieciešama vienota valūta, tiek pieņemts 1992. gadā Māstrihtā. Par eiro stāsta Latvijas Bankas starptautisko attiecību un protokola daļas vadītāja Aleksandra Bambale.