Rta Intervija

Valdības veidošanas sarunas divarpus mēnešu garumā parlamentārā demokrātijā nav ilgs laiks – tas ir pat zem vidējā rādītāja, intervijā Latvijas Radio atzina Valsts prezidents Egils Levits. Valdības deklarācijas projektu prezidents vērtēja kā solīdu, norādot, ka to vēl precizēs valdības rīcības plānā. Kā norādīja Levits, tā nav ambicioza programma, bet pietiekami solīda, lai valsts virzītos uz priekšu. Atsevišķās jomās esot arī saskatāms izrāviena potenciāls – tostarp solījums palielināt finansējumu zinātnei, atjaunīgās enerģijas jaudas palielināšana un darbinieku prasmju uzlabošana un pārkvalificēšanās. Kā atzina prezidents, jaunās valdības mērķi ir reāli īstenojami, bet, vai tas izdosies, atkarīgs no koalīcijas partiju iekšējās disciplīnas un sadarbības.

Jāturpina reforma policijā, jāpārveido krīzes vadības sistēma, savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ir vairāk jākooperējas ar pašvaldībām, jāiesaista vairāk brīvprātīgo un jāatjauno posteņi – to kā redzamākos darbus iekšlietu nozarē saredz topošais iekšlietu ministrs jaunajā valdībā no Apvienotā saraksta Māris Kučinskis. Viņš norāda, ka ļoti svarīga ir arī infrastruktūras pilnveide un, protams, atalgojums, kur zināmu stabilitāti dodot noteiktais 10 % pieaugums iekšlietu nozarē strādājošajiem. Kučinskis Latvijas Raido pauda pārliecību, ka rīt, 14. decembrī, Saeimā valdību aptiprinās un nav nekādu pazīmju, ka tas nenotiks.

Šonedēļ visdrīzāk jauno valdību Saeimā apstiprinās. To Latvijas Radio atzina Zaļo un zemnieku savienības Saeimas deputāts Armands Krauze. Viņš norādīja, ka valdības izveide bijusi pārāk ilga un viens no iemesliem tam bijusi arī Valsts prezidenta Egila Levita rīcība – nenominējot Kariņu kā premjeru jau pašā sākumā. Krauze arī atzina, ka jaunās valdības deklarācijā ir ļoti daudz vispārīgu frāžu – veicināsim, atbalstīsim, bet maz konkrētības par darāmajiem darbiem.

Pēdējā gada laikā Eiropas Savienība ir spērusi vairākus iedrošinošus soļus, lai veicinātu Rietumbalkānu valstu tuvināšanos 27 valstu blokam. Šonedēļ Albānijas galvaspilsētā Tirānā notikušais Eiropas Savienības un Rietumbalkānu samits ir viens no apstiprinājumiem, ka šis reģions joprojām ir viena no Eiropas prioritātēm. Taču, ja valdību līmenī sadarbība rit uz priekšu visai raiti, trūkst sarunu ar Rietumbalkānu valstu iedzīvotājiem. Tā uzskata Albānijas sadarbības un attīstības institūta pārstāvis Ardians Hakajs. 

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) bieži vien darbojas vairāk kā soda institūcija. To intervijā Latvijas Radio, runājot par NEPLP lēmumu anulēt apraides licenci telekanālam "Doždj" ("Дождь"/"TV Rain"), sacīja Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) valdes priekšsēdētāja Anna Platpīre. "NEPLP bieži vien darbojas vairāk kā soda institūcija, demonstrējot vairāk spēku," teica asociācijas vadītāja. Viņa arī atzīmēja, ka šis precedents nav patīkams, jo pārkāpumi medijiem mēdz būt, tostarp mēdz būt gan pārkāpumi saturā, gan arī tehniski pārkāpumi.

Satiksmes ministrija bija viens no iekārojamākiem amatiem jaunajā Saeimas sasaukumā. To ļoti gribēja arī Apvienotais saraksts, vēloties uzlabot ostu pārvaldības modeli. Topošais Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs no Nacionālās apvienības Latvijas Radio atzina, ka viņa ievēlēšanas gadījumā neplāno būtiskas izmaiņas ostu reformā, tomēr sadarbībā ar uzņēmējiem un pašvaldībām būtu jādara viss iespējamais, lai palielinātu kravu apgrozījumu Latvijas ostās.

Lai sniegtu pārskatu par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" progresu šajā gadā, notiek Industrijas diena. Tajā runās par aktuālajiem un plānotajiem publiskajiem iepirkumiem, aktivitātēm, lai sagatavotos turpmākajiem būvniecības darbiem. Kā Latvijas Radio sacīja dzelzceļa projekta "Rail Baltica" kopuzņēmuma "RB "Rail valdes priekšsēdētājs Agnis Driksna, šobrīd noslēdzas projektēšanas fāze un sākas jau būvniecība. Pēc viņa teiktā "Rail Baltica" nozīmība tikai pieaug, taču Driksna atzina, ka pieaug arī izmaksas. Nākamgad tiks precizētas izmaksas un visdrīzāk tiks prasīta arī papildu nauda no ES fonda. Taču, neskatoties uz to, arī paša Rail Baltic projekta nozīmība pieaug un tiek domāts jau arī par citu iespējamo virzienu attīstību.   Par "Rail Baltica" attīstību diskusija arī raidījumā Krustpunktā.

28. novembra vakarā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā savas valsts prestižāko mediju balvu saņēma Francijas žurnālisti. Pētnieciskās žurnālistikas celmlauzis Albērs Londrs (Albert Londres) kļuva pazīstams 1.Pasaules kara laikā, bet viņa vārdā nosaukto godalgu pirmoreiz pasniedza pirms 90 gadiem. Par to vecāka ir tikai Pulicera balva, kurai ir jau 110 gadi. Apbalvošanas ceremonijas dalībnieki – diplomāti un iepriekšējos gados godalgotie franču žurnālisti – Rīgā pieminēja Ukrainas karā kritušos reportierus, kuru vidū ir Frederiks Leklerks Imhofs no Francijas. No Latvijas Nacionālās bibliotēkas viņi tiešsaistē saslēdzās ar Kijivu, lai Albēra Londra goda balvas pasniegtu Ukrainas žurnālistiem Andrejam Caplienko (Andriy Tsaplienko, "1+1 Media Ukraine") un Servgilai Musajevai (Sergvil Musaieva, "Ukrainska Pravda"). Arī tradicionālo Londra balvu franču žurnālistiem audiovuizuālo un drukāto mediju kategorijā šogad saņēma Ukrainai veltīti darbi – Aleksandras Žusē un Ksenijas Boļšakovas pētījums par Krievijas armijas a

Līdzšinējā valsts fiskālā politika lielā mērā ir bijusi pareiza, tostarp sniedzot finansiālu palīdzību iedzīvotājiem saistībā ar Covid-19 pandēmiju un Krievijas īstenoto agresiju Ukrainā. To Latvijas Radio atzina Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka. Viņa norādīja, ka Latvijas parāds ir vidēji divas reizes mazāks nekā citās Eiropas Savienības un eirozonas dalībvalstīs. Tas gan nenozīmējot, ka aizņemties ir labi, vienlaikus atzīmējot, ka būtībā citu variantu jau nav.

Iedzīvotāji pensijai 3.pensiju līmenī uzkrāj ne tik aktīvi, kā tam vajadzētu būt. Tā Latvijas Radio sacīja Finanšu nozares asociācijas kapitāla tirgus komitejas līdzpriekšsēdētājs Kārlis Purgailis. Neieguldot 3.līmenī, kas ir brīvprātīgs, vai arī, ja nav papildu uzkrājumi citos veidos, tad šobrīd pensionējoties, cilvēkiem būtiski sarūk ienākumi, vidēji saņemot aptuveni pusi no pirmspensionēšanās algas. Purgailis iesaka veidot uzkrājumus, izmantojot finanšu tirgus, ieguldīt 3.pensiju līmenī, vai arī investējot lietās, kuru vērtība pieaug.

Politiķiem beidzot ir jāpieņem lēmums – kāda būs tālākā Latvijas sabiedrisko mediju attīstība, tā intervijā Latvijas Radio uzsvēra Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšēdētājs Jānis Siksnis. Viņš norādīja, ka šobrīd – gluži kā visās citās nozarēs – arī sabiedrisko mediju vadības nezina – kāds būs nākamā gada budžets un ko tās varēs piedāvāt saviem skatītājiem un klausītājiem. Tāpat ir svarīgi zināt – būs vai nebūs līdzekļi, lai kompensētu lielo enerģijas resursu pieaugumu. Ja kompensācijas nebūs, iespējams, medijiem būs nopietni jādomā par satura samazināšanu, atzina Siksnis:\.

Rīga gatavojas jaunam bēgļu pieplūdumam no Ukrainas. To intervijā Latvijas Radio atzina Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange. Viņš uzsvēra, ka, neraugoties uz to, ka valdība vēl nav lēmusi par atbalstu bēgļiem no nākamā gada, Rīga ukraiņiem sniegs atbalstu tik, cik tas būs nepieciešams. Patlaban Latvijā vidēji dienā ierodoties ap 30 bēgļiem no kara plosītās valsts. Palielinoties bēgļu skaitam, Rīgā lielākā problēma, būšot atrast visiem, kur dzīvot.

Veselības ministrija vienmēr ir bijusi pabērna lomā, tā intervijā Latvijas Radio uzsvēra bijusī veselības ministre Ilze Viņķele no "Attīstībai/Par!", minot, kāpēc veidojot šo valdību, neviens no politiskajiem spēkiem nevēlas uzņemties politisko atbildību par šīs nozares tālāko attīstību. Viņķele norādīja, ka tā ir vissmagākā ministrija, jo ministrs tieši atbild par cilvēku veselību un dzīvību, tāpat arī mediķi ir konservatīvi un nebūt nav tendēti uz pārmaiņām. Viņa uzskata, ka daudz ko nozarē varētu izdarīt, ja ministrijas vadībā ieliktu politisko smagsvaru, ar ko rēķinātos gan nozare, gan arī koalīcijas partneri.

Iekšlietu ministrs Kristaps Eklons no „Attīstībai/Par!” Latvijas Radio informēja, ka bēgļu skaits no Ukrainas Latvijā pēdējo nedēļu laikā pastāvīgi samazinās. Bēgļi pametot Latviju, meklējot siltākas un arī labklājīgākas valstis. Bažas gan radot ziemas mēneši un situācija Ukrainā saistībā ar izpostīto energoinfrastruktūru, kuras dēļ bēgļu plūsma varētu atkal pieaugt. Ministrs gan uzsvēra, ka reālo situāciju varēs redzēt tikai aptuveni pēc mēneša. Latvija esot gatava uzņemt līdz 40 tūkstošiem cilvēku. Ja skaits būs lielāks, tad varot rasties problēmas ar izmitināšanu. Lai arī daudzas nevalstiskās organizācijas satraucas, kas notiks ar palīdzību bēgļiem pēc 1.janvāra, Eklons uzsvēra, ka visi bēgļi, kas ieradīsies līdz gada nogalei, saņems pašreizējo palīdzības apmēru arī nākamgad.

Ideāli būtu, ja valdību veidotu tie, kas pēdējos četrus gadus nav bijuši pie varas, tā intervijā Latvijas Radio norādīja Saeimas deputāts un partijas "Latvija pirmajā vietā!" viens no līderiem Vilis Krištopāns. Lai arī šobrīd tiek pieļauts, ka partija "Latvija pirmajā vietā!" varētu palikt opozīcijā, Krištopāns vērtē, ka kopā ar Zaļo un zemnieku savienību, Apvienoto sarakstu un Nacionālo apvienību varētu izveidot arī valdību. Krištopāns norādīja, ka jaunās valdības veidošanas process ir ieildzis un tas nav pieļaujams šī brīža gan ģeopolitiskajā, gan arī ekonomiskajā situācijā. Saeimas deputāts norādīja, ka tagad tai būtu jau aktīvi jāstrādā un nevis jāstrīdas.

Liela daļa no kara bēgošo ukraiņu devušies uz Poliju. Viena no tiem ir Olha, kas kopā ar vīru Polijas dienvidos esošajā Krakovā dzīvo vairākus gadus. Olha nepilnu gadu strādā vietējā Ukraiņu kafejnīcā. Pati no Zaporižjas, bet vīrs – no Doneckas. Pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma abi palīdzējuši ukraiņiem. Olha arī vedusi automašīnas uz Ukrainu valsts aizstāvjiem. Par to viņai piešķirta Ukrainas armijas ģenerāļa medaļa. Sarunā viņa stāsta par prātam neaptveramo Krievijas propagandu, kas tieši skārusi arī viņas ģimeni, Maskavas ielikteņa, tā dēvētā Motorolas nāvi sprādzienā mājā Doneckā un par savām acīm redzēto tā dēvētās “Zaporižjas Tautas Republikas” karogu, kas pirms vairākiem gadiem pilsētā jau “gaidījis” Krievijas armijas ierašanos. “Šī ir interesanta lieta ar ukraiņiem – viņi visu laiku dzied,” sarunas ievadā, smejoties, saka Olha, bet atbildu viņai, ka man nebūt nav iebildumu. Vārds pa vārdam un nonākam pie stāsta par to, ka viņas mājā pirms vairākiem gadiem mitinājies Maskavas ielikteņu komandier

Arī šajā ģeopolitiskajā situācijā pašreizējā valdība turpina darbu un šodien, 16. novembrī, būs sēde par notikušo Polijā. Taču nenoliedzami būtu svarīgi arī pēc iespējas ātrāk izveidot jauno valdību, kas spētu atrisināt vairākas būtiskas lietas un pieņemt nepieciešamos lēmumus. To intervijā Latvijas Radio atzina labklājības ministrs Gatis Eglītis no „Konservatīvajiem”. Viņš uzsvēra, ka šobrīd ir mainījusies fiskālā situācija, proti, nākamā gada budžetu būs ļoti sarežģīti izveidot, jo aizņemties naudu kļūst arvien grūtāk. Taču – skaidrība par to, kam nauda būs, bet kam nē - joprojām nav.

Bali salā Indonēzijā šodien, 15. novembrī, sākas pasaules divdesmit ekonomiski spēcīgāko valstu jeb G20 līderu sanāksme, kas ir pirmā šāda līmeņa klātienes tikšanās kopš Covid-19 pandēmijas sākuma. Sagaidāms, ka sanāksme izgaismos G20 valstu ļoti atšķirīgo attieksmi pret Krievijas agresiju Ukrainā, ko virkne valstu, tostarp Ķīna un Indija, ir izvairījušās nosodīt. Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks un Rīgas Stradiņa Unversitātes lektors Mārtiņš Vargulis Latvijas Radio norādīja, ka spiediens uz Krieviju būs liels, bet tas, vai tiks panākta vienošanās un arī skarba valoda pret Krieviju G20 noslēguma dokumentos, vēl ir atvērts jautājums. Viņš uzsvēra, ka visas valstis ir ieinteresētas, lai Krievijas uzsāktais karš Ukrainā pēc iespējas ātrāk beigtos.

Politiskās partijas šobrīd sarežģītā veidā risina vienkāršu vienādojumu – tā koalīcijas veidošanas sarunas intervijā Latvijas Radio vērtēja politologs un sabiedrisko attiecību konsultants Filips Rajevskis. Viņš norādīja, ka valdības veidošanas pamatā lielā mērā ir matemātika, un šajā situācijā, kad viss ir it kā skaidrs, partijas mēģina situāciju padarīt sarežģītāku. Tostarp to sarežģītāku padara arī Valsts prezidents Egils Levits, kurš Krišjāni Kariņu (Jaunā Vienotība) nav izvirzījis par premjera amata kandidātu. Kā uzskata Rajevskis, sarunām jānorit vienlaikus par vairākām jomām: Rajevskis prognozēja, ka uz valsts svētkiem jaunās valdības, visticamāk, vēl nebūs, bet tobrīd varētu būt jau skaidrāks, kad tā būs.

Ap 80% Latvijas iedzīvotāju aptaujās sevi sauc par patriotiem, taču sabiedrībā vēl ir jāvairo arī pilsoniskā patriotisma izpausmes, secina Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošo pētniece Ieva Bērziņa. Par to, kas ir patriotisms, kā to ietekmē dalība Eiropas Savienībā un arī karš Ukrainā, plašāk sarunā ar politikas zinātņu doktori Ievu Bērziņu.