Radio Maz Lastava

Šoreiz "Lasītava" ciemojas Neretas "Riekstiņos" - Jāņa Jaunsudrabiņa muzejā. Kopā ar Gundaru Āboliņu ar lasītājiem tiekas rakstnieks Osvalds Zebris. Lasām fragmentus no Zebra jaunākā romāna jauniešiem "Māra" un no Jāņa Jaunsudrabiņa darbiem. Raidījumu atbalsta:

Domājot gan par savu māti - aktrisi Viju Artmani, kurai 21. augustā būs 90. dzimšanas dienā, gan par Latviju, dziesminieks Kaspars Dimiters radījis atskaņu dienasgrāmatu. Viņš runā par sev svarīgām tēmām - zudušo Latviju, zudušo cilvēku, zudušām vērtībām, par vārdiem, vēstulēm un saskarsmi. Kaspars Dimiters - "Mātes Latvijas vēstule. Atskaņu dienasgrāmata". Raidījumu atbalsta:

Leona Brieža romānam "Vilcene un atraitnis" piemīt maģisks un emocionāli dziedinošs spēks. Lai atgūtos no zaudējuma, atraitnis viens pats vada laiku Rumānijas Karpatu kalnos un nakšņo pamestā mednieku būdā. Mežonīgajos klaiņojumos viņa vienīgā pavadone un sarunu biedrene ir vilcene, kuru viņš dēvē par mežalaņķīti, - tā raksta Liāna Langa. Maģiski harmoniski autors veido pārejas no realitātes uz atmiņām un pārdomām. Poētiskā valoda veltīta gan cilvēkam, gan vilcenei, gan augiem un putniem. Sarunā par romānu tiekamies ar dzejnieci Liānu Langu. Leona Brieža romānu "Vilcene un atraitnis izdevusi "Dienas Grāmata. Raidījumu atbalsta:

Daudzu gadu garumā notikušas sarunas ar režisoru un aktieri Alfrēdu Jaunušanu, noturīga interese par Nacionālo teātri, presē publicētās kritikas un citi materiāli tagad pārtapuši grāmatā "Labdien un sveiki! Alfrēds Jaunušans". Grāmatas stāsts veidots pirmajā personā, bet autore Inta Kārkliņa apzināti palikusi režisora ēnā. Grāmatu par Jaunušanu izdevusi izdevniecība "Latvijas Mediji". Raidījumu atbalsta:

Grāmatas "Latviešu Brazīlijā. Vārpas kolonija" autore Nora Vilmane Brazīlijā pirmoreiz nonāca 1987. gadā, ciemojoties pie latviešiem. Stāstot par to, kā Brazīlijā dažādos laikos gan ekonomisku, gan reliģisku apsvērumu dēļ nonāca latvieši, Nora Vilmane liek domāt arī par mūsdienu aizbraukšanu. Priekšvārda autore Janīna Kursīte atzīst, ka "Vārpas ciems nav pazudis no Brazīlijas kartes arī mūsdienās, lai gan iedzīvotāju skaits tajā ir neliels. Vārpas fenomens ļauj miniatūrā paraudzīties uz latviešu izceļošanu gadsimtu gaitā." Grāmatu izdevis "Madris". Raidījumu atbalsta:

Pagājušajā piektdienā bijām Tērvetē, Annas Brigaderes muzejā „Sprīdīši”, līdzi ņemot arī tikko iznākušo grāmatu par zemgaļiem vēstures faktos un kino leģendā „Nameja gredzena kods”. Viena no grāmatas līdzautorēm Ilze Zveja arī saņēma jautājumu no kāda gados jauna klausītāja, cik ilgā laikā tādu grāmatu varot uzrakstīt. Bet mazāk zināmus Annas Brigaderes darbus bija izvēlējusies muzeja saimniece Rasma Rapa. Un tā – „Radio mazās lasītavas” komanda ar Gundaru Āboliņu - Tērvetē. Plašāku ieskatu Tērvetes notikumos, kad skanēs arī fragments no „Nameja gredzena koda” klausieties šajā raidījumā. Raidījumu atbalsta:

Tomu Kreicbergu iepazinām kā angliski rakstošu fantāzijas stāstu autoru, tagad viņš pievērsies finanšu pasaulei un raksta, bet pirms tam studēja afrokubas dejas Havanā. Kubas iespaidā arī radusies grāmata "Havanas kaķu karalis", kuru Toms Kreicbergs tāpat rakstīja angliski. Latviešu valodā to tulkojusi Ieva Melgalve. Izdevusi "Zvaigzne ABC". Raidījumu atbalsta:

Bērnu ārsta Jēkaba Nīmaņa dzīvesstāstā var atrast daudzas savam laikam revolucionāras idejas medicīnā, bērnu humānismā un sabiedrībā. Desmit gadus viņš bija Rīgas Bērnu slimnīcas galvenais ārsts, uzņēmās Raiņa un Aspazijas privātārsta pienākumus. Daudzas mātes savus bērnus auklējušas pēc viņa grāmatas. Vēsturniece Rita Grāvere radījusi bērnu ārsta Jēkaba Nīmaņa dzīves stāstu "Carpe diem! Satver dienu!". Nosaukumā autore likusi paša Nīmaņa daudzkārt pieminēto seno romiešu saukli. Grāmatu izdevis "Mansards". Raidījumu atbalsta:

Par autori Inesi Dreimani ir svarīgi zināt, pat vēl neatverot viņas romānu „Vēstule ar pielikumu”. Viņa ir vēsturniece, kura strādā Okupācijas muzejā un pēta čekas darbības pirmsākumus Latvijā 1940. gadā, kā arī turpina 1941. gadā čekā nošauto cilvēku personību noskaidrošanu. Daudzi no viņas gaida monogrāfiju, bet radās romāns. Tā vērtību un pamatu rada dokumentālie pētījumi. „Vēstuli ar pielikumu” var lasīt arī kā mīlestības romānu, kuram vēsture radījusi traģiskas korekcijas. Ar Inesi Dreimani sarunājas un fragmentus lasa Gundars Āboliņš. „Vēstuli ar pielikumu” izdevusi „Zvaigzne ABC”. Raidījumu atbalsta:

Oskara Stroka muzikālā darbība caurvij Latvijas vēsturi un kultūru nozīmīgākajos 20. gadsimta pagrieziena punktos. Daugavpilī dzimušais „Tango karalis” radījis pētnieka interesi muzikologam Jānim Kudiņam. Tapusi aizraujoša monogrāfija ar pieturas punktiem Daugavpilī, Pēterburgā un Rīgā. Par „Tango karali” un Rīgas izklaides vietām ar pētījuma autoru sarunājas un fragmentus priekšā lasa Gundars Āboliņš. Jāņa Kudiņa monogrāfiju „Oskars Stroks. Tango karaļa mantojums” izdevis apgāds „Zinātne”.  Raidījumu atbalsta:

Rakstnieks Zigmunds Skujiņš pats raksta, ka „šo grāmatu varētu saukt par ceļvedi pa rakstnieka vēl neizdzisušajām pēdām”. Grāmata „Aplikācija par rakstnieku un laikmetu” veidota kopā ar rakstnieka meitu Ingu Skujiņu. Gan par labi pazīstamiem un ne tik pazīstamiem Zigmunda Skujiņa darbiem, gan par sānsoli Radio un televīzijas padomē lasa Gundars Āboliņš, komentē Inga Skujiņa. Zigmunda Skujiņa grāmatu „Aplikācija par rakstnieku un laikmetu izdevusi „Lasītava”. Raidījumu atbalsta:

Tulkotāja Māra Poļakova šogad bija nominēta Latvijas Literatūras gada balvai par romānu, kas tulkots no ivrita - Izraēlas rakstnieka Dāvida Grosmana "Bārā ienāk zirgs". Romāns ir pārbaudījums tulkotājam, jo liela daļa teksta ir komiķa Dova Grinšteina stand-up izrāde nelielā Izraēlas pilsētiņā, uz kuru viņš ir uzaicinājis savu bērnības dienu draugu, tagad pensionētu tiesnesi Avišaju Lazaru. Kas un kāpēc - Dāvida Grosmana romānā "Bārā ienāk zirgs". Lasa un sarunājas tulkotāja Māra Poļakova un aktieris Gundars Āboliņš. Romānu izdevis Jāņa Rozes apgāds. Raidījumu atbalsta:

Inga Jēruma pati ir "teātra bērns", viņas mamma ir Dailes teātra aktrise Velta Krūze. Un Gundars Āboliņš ir "teātra bērns", jo viņa vecāki ir Jaunatnes teātra aktieri Vera Singajevska un Tālivaldis Āboliņš. Grāmata "Teātra bērni" šoreiz gan ir par tiem, kuru bērnība un vecāki saistīti ar teātri, bet paši skatuvi nav izvēlējušies par savu profesiju. Ingas Jērumas grāmatā "Teātra bērni" atklātas un ne tik atklātas intervijas ar bērniem, kuri auguši teātrī, bet dzīvē izvēlējušies citas profesijas. Izdevusi "Zvaigzne ABC". Raidījumu atbalsta:

Ir pilnīgi skaidrs, ka igauņu literatūrzinātnieks un rakstnieks Jāns Undusks nespēj uzrakstīt parastas ceļojuma piezīmes, pat tad, ja draugi par to vienojas. Tāpēc tekstus "Ceļojums, vārdā Spānija" Undusks nosauc par "Neizdevušās piezīmes". Protams, viņu iedvesmo reāls ceļojums uz Spāniju, bet tekstos valda Baskzemes anarhisti, Katalonijas sirreālisti, Avilas Terēze, Dons Kihots… Tulkotāja Maima Grīnberga un aktieris Gundars Āboliņš arī dodas neparedzamā valodas ceļojumā. Jāna Unduska grāmatu "Ceļojums, vārdā Spānija" izdevis "Neputns". Raidījumu atbalsta:

Rakstnieks Svens Kuzmins ar mākslinieka izglītību un etīžu teātra pieredzi azartiski metas spēlē , ko sauc "Radio mazā lasītava", skaļi lasot ziņas no "Hohmas Vēstneša", Gundaram Āboliņam atstājot garšīgos stāstus par Paulas tanti un latvju sētu tālienē. Svena Kuzmina pirmo romānu "Hohma" izdevusi "Dienas Grāmata". Raidījumu atbalsta:

Ja jūs kādreiz esat garšojuši Zahera torti vai vismaz dzirdējuši par to, tad tagad kādā grāmatā ir iespēja uzzināt, kas bija Zaheri un kāda bija viņu viesnīca Vīnē. Un tā nebūs pavārgrāmata. Tas ir Rodikas Dēnertes romāns ar kārdinājumu "Zahera viesnīca". Labi pazīstot Vīni, tulkotājai Silvijai Bricei savukārt bijis kārdinājums šo romānu ar vēsturiskiem un izfantazētiem tēliem, ar viesnīcas, operas un monarhu noslēpumiem, ar mīlas intrigām un leģendām iztulkot latviski. Rodikas Dēnertes romānu "Zahera viesnīca" izdevusi "Zvaigzne ABC". Vīnes smalkumus ar Silviju Brici pārspriež Gundars Āboliņš. Raidījumu atbalsta:

Šī grāmata domāta tiem, kuriem ir interese par vācbaltiešu jautājumu un vācbaltiešu skatījumu uz notikumiem Latvijā un citur Eiropā. Zigfrīda fon Fēgezaka tetraloģija "Baltiešu gredzens" iedvesmojusi arī režisoru Viesturu Kairišu radīt izrādi Nacionālajā teātrī, bet "Laika Grāmatu" - laist klajā jaunu Fēgeza "Baltiešu gredzena" izdevumu Pētera Bolšaiša tulkojumā. Rakstnieks un dzejnieks Zigfrīds fon Fēgezaks, Vidzemes muižnieku dzimtas atvase, studējis vēsturi Tērbatas, Heidelbergas, Berlīnes un Minhenes augstskolās, bieži par savu iedvesmas avotu minējis savu Vidzemes dzimteni. Par Zigfrīdu fon Fēgezaku stāsta literatūrzinātniece Māra Grudule, vācbaltiešu sarežģīto vēsturi ieskicē vēsturnieks Artis Buks, lasa Gundars Āboliņš. Raidījumu atbalsta:

Šis gads bija neticams, bet tas tomēr notika - Kannu kinofestivālā tika demonstrēta Rolanda Kalniņa 1967. gadā uzņemtā filma "Četri balti krekli". Režisors Rolands Kalniņš un operators Miks Zvirbulis viesojās Kannās, bet Agnese Zeltiņa viņus fotografēja uz jahtu fona. Varbūt zīmīgi, jo viena no Rolanda Kalniņa nenotikušajām filmām ir "Jahtu sauca Žanna". Arī par to rakstīts grāmatā "Rolanda Kalniņa telpa". Tās sastādītājas Kristīne Matīsa un Agnese Zeltiņa iesaka Gundaram Āboliņam fragmentus no dažādu autoru tekstiem, arī no Rolanda Kalniņa dienasgrāmatām. Raidījumu atbalsta:

Aktieris Uldis Pūcītis ar pārtraukumiem ir rakstījis dienasgrāmatas. No 1948. līdz 2000. gadam. Tās ir saglabājušās. Pirmie ieraksti pieder vienpadsmitgadīgam skolniekam, pēdējie - aktierim un režisoram dzīves pēdējā gadā. "Vai Uldis Pūcītis būtu gribējis, lai viņa dienasgrāmatas tiktu publiskotas? Noliedzis viņš to nav, turklāt ir apsvēris memuāru rakstīšanu..", - tā raksta "Ulda Pūcīša Dienasgrāmatas" izdevusī žurnāliste Māra Vilde. Par savu bijušo kolēģi Uldi Pūcīti sarunājas aktieri Tamāra Soboļeva un Gundars Āboliņš. Raidījumu atbalsta:

Kuru no 99 nodaļām lai lasa? Ir gandrīz neiespējami izvēlēties, jo Žorža Pereka mūža darbs "Dzīve lietošanas pamācība" ir grāmata puzle, kura mūs ieved kādā Parīzes namā. No pagraba līdz mansardam. Mums ļauts ieskatīties visās telpās, to iemītniekos, viņu dzīvēs, pagātnes drāmās un noziegumos, kuriozos atgadījumos un mīklās. Parīzes rakstnieka Žorža Pereka romāns "Dzīve lietošanas pamācība" iekļauts 20. gadsimta nozīmīgāko grāmatu sarakstā. No franču valodas tulkojuši Gita Grīnberga un Dens Dimiņš. Izdevis "Mansards". Raidījumu atbalsta: