Sinopsis
Pag?tnes notikumi nosaka m?su šodienu, bet šodienas pasaules uztvere maina skat?jumu uz pag?tni. Atg?din?t b?tisk?s likumsakar?bas un groz?t ies?kst?jušus aizspriedumus, atkl?t sen?ku un nesen?ku v?sturi gan p?tnieka distanc?taj? skat?jum?, gan notikumu aculiecinieka pieredzes tiešum? - to sav?s sarun?s un st?st?jumos cenšas veikt raid?juma autors Eduards Lini?š.
Episodios
-
Vēsturniekam Uldim Ģērmanim - 100
04/10/2015 Duración: 30min4. oktobrī paiet 100 gadi, kopš dzimis latviešu vēsturnieks un publicists, nozīmīgs latviešu trimdas darbinieks Uldis Ģērmanis (1915 – 1997). Sarunā par Uldi Ģērmani piedalās vēsturnieks Jānis Amols, filologs Didzis Liepiņš un grāmatniecības vēsturnieks Viesturs Zanders.
-
Lielbritānijas premjerministrs Vinstons Čerčils - izcils sava laika valsts vadītājs
30/09/2015 Duración: 30minRaidījumu ciklā Satumsums saruna par vienu no izcilākajiem Otrā pasaules kara laika valstu vadītājiem – Lielbritānijas premjerministru Vinstonu Čerčilu. Studijā vēsturnieks profesors Antonijs Zunda.
-
Pretrunīgi vērtētais Latviešu leģions Otrajā pasaules karā
23/09/2015 Duración: 29minLatviešu leģions nacistiskās Vācijas bruņotajos spēkos Otrā pasaules kara laikā joprojām izraisa viedokļu sadursmes Latvijas sabiedrībā. Pavēli veidot latviešu leģionu Hitlers izdeva 1943. gada 23. janvārī. Saruna par Leģionu un leģionāriem – ar vēsturniekiem Uldi Neiburgu un Artūru Žvinkli.
-
Dzejas dienu tradīcija
20/09/2015 Duración: 29min1965. gadā Latvijā atzīmēja dzejnieka Raiņa simtgadi. Esplanāde (toreiz Komunāru laukumā) tika atklāts viņa piemineklis, tur notika dzejas lasījums, kas vēlāk kļuva par tradīciju. Saruna par Dzejas dienu tradīciju ar literatūrzinātnieku Raimondu Briedi.
-
Raiņa politiskā darbība
13/09/2015 Duración: 29min11. septembrī Latvija atzīmēja Raiņa 150. gadskārtu. Raidījumos Šīs dienas acīm jau aplūkots izcilā dzejnieka devums, gan runājot ne par viņa darbības literāro, bet sabiedriski politisko aspektu. Šoreiz fragmenti no vairākām sarunām par Raiņa politisko darbību.
-
1940. gada rudens globālajās starptautiskajās attiecībās
09/09/2015 Duración: 18min1940. gada rudens ir interesants laiks globālajās starptautiskajās attiecībās. Par šo laiku saruna ar vēsturnieku LU profesoru Inesi Feldmani. 1940. gada augusts, septembris, oktobris ir pieklusuma periods Otrā pasaules kara gaitā, notiek, tā sauktā kauja par Britāniju: vācu gaisa spēku centieni iznīcināt vai padarīt kaujas nespējīgus britu karaliskos gaisa spēkus, tā radot apstākļus eventuālam vācu iebrukumam Britu salās. Šie plāni neīstenojās. Toties notiek interesanti procesi diplomātiskajās frontēs. Tieši šajos mēnešos noformējas līdz galam trejsavienība starp Vāciju, Japānu un Itāliju, kurai vēlāk pievienojas daži “mazākie partneri”. Tas notiek 1940. gada septembra beigās, kas visas trīs lielvalstis Berlīnē noslēdza sadarbības paktu.
-
„Dīpīši” – latviešu bēgļu nometņu iemītnieki
06/09/2015 Duración: 30minOtrā pasaules kara izskaņā, Latvijai atkārtoti nonākot padomju okupācijā, 160 000 – 200 000 latviešu bēga uz Vāciju, Zviedriju un citām Rietumeiropas valstīm. Viņi kļuva par „dīpīšiem” – latviešu bēgļu nometņu iemītniekiem. Saruna par latviešu bēgļiem pēckara Vācijā – ar muzeja „Latvieši pasaulē” pētniekiem Mariannu Auliciemu un Juri Zalānu.
-
Latviešu bēģļi Krievijā Pirmā pasaules kara laikā
02/09/2015 Duración: 29minLatviešu bēgļi, kurus Pirmais pasaules karš bija padzinis no mājām izsvaidījis pa visu Krievzemi, par to, kāds bija viņu liktenis, saruna ar profesoru Vitāliju Šaldu. Latviešu bēgļi Pirmajā pasaules karā ir pirmais lielais latviešu trimdinieku vilnis, kas pamet mūsu dzimteni 20. gadsimtā. Bet jau pirms Pirmā pasaules kara Krievijā ārpus Latvijas teritorijas dzīvoja 8 – 10 procenti no latviešu kopskaita.
-
1920. gadā augusts. izšķirošā Polijas – Padomju Krievijas kara cīņa
30/08/2015 Duración: 29min1920. gada augustā ar poļu uzvaru noslēdzās kauja pie Varšavas – izšķirošā Polijas – Padomju Krievijas kara cīņa. Par karu un mieru Austrumeiropā 1918. – 1920. gadā sarunā ar vēsturnieku Ēriku Jēkabsonu (Latvijas Universitāte).
-
Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers
26/08/2015 Duración: 29minJau četri gadsimti mūs šķir no 1610. gada 28. oktobra, kad Kuldīgas pilī nāca pasaulē Kurzemes un Zemgales hercoga Vilhelma Ketlera pirmdzimtais dēls Jēkabs. Ar šo vārdu jaundzimušajam bija lemts gūt slavu tālu aiz savas dzimtenes robežām un sava laikmeta ietvariem. Par vienu izcilākajām personībām Latvijas vēsturē, par Kurzemes un Zemgales hercogu Jēkabu Ketleru saruna ar Kuldīgas novada muzeja krājumu glabātāju Dainu Antonišku.
-
Rainim un Aspazijai – 150. Raiņa un Pētera Stučkas attiecības
23/08/2015 Duración: 30minRainim un Aspazijai – 150. „Jānis un Pēteris” – Raiņa un Pētera Stučkas (attēlā) personiskās, ideoloģiskās un politiskās attiecības. Studijā vēsturnieks Jānis Šiliņš.
-
Situācija Latvijā un Padomju Savienībā 1990. gada otrā pusē
19/08/2015 Duración: 30minNotikumi 1990. gada otrajā pusē ievadīja pēdējo cēlienu Latvijas neatkarības atjaunošanā. Par situāciju Latvijā un Padomju Savienībā šai laikā saruna ar vēsturnieci Dainu Bleieri.
-
Uzbrukumi holokaustā izdzīvojušajiem ebrejiem pēc Otrā pasaules kara
16/08/2015 Duración: 31minRaidījuma Šīs dienas acīm temats saistīts ar Otro pasaules karu, precīzāk notikumiem pēc Otrā pasaules kara Eiropas austrumos. Studijā muzeja "Ebreji Latvijā" vadītājs Iļja Ļenskis. Saruna par situāciju, kādā holokaustā izdzīvojušie ebreji nonāk Austrumeiropas valstīs, pirmām kārtām, Polijā pēc Otrā pasaules kara. Varētu šķist, ka līdz ar nacistiskās Vācijas sakāvi, līdz ar holokausta beigām ebreji Austrumeiropā, tie, kuri bija izdzīvojuši, varēja uzelpot. Viņiem vairs nevajadzēja baiļoties par savu dzīvību, īpašumu, ka viņus varētu izraidīt no savām dzīves vietām. Diemžēl realitāte ne vienmēr bja tāda. Šo sarunu rosinājis tā dēvētais Krakovas grautiņš 1945. gada 11. augustā un pēc gada notikušais arī grautiņš Keicas pilsētā. Tie bija neprotami uzbrukumi holokaustā izdzīvojušajiem.
-
Latviešu strēlnieku bataljonu simtgade
02/08/2015 Duración: 31min1915. gada vasara ir laiks, kas saistās ar Latviešu strēlnieku bataljonu dibināšanu, kad sākām to ilgo un ļoti iezīmīgo vēstures daļu, ko saucam par latviešu strēlniekiem. Par Latviešu strēlnieku bataljonu izveidi un nozīmi saruna ar vēsturniekiem, Latvijas Kara muzeja pētniekiem Dagni Dedumieti un Klāvu Zariņu.
-
Raiņa politisko uzskatu attīstība Šveices trimdas periodā. 2. daļa
29/07/2015 Duración: 30minRainim un Aspazijai – 150. „Pūt, vējiņi!” – Raiņa politisko uzskatu attīstība un attiecības ar latviešu politisko vidi Šveices trimdas periodā. Studijā literatūrvēsturniece Gundega Grīnuma.
-
Raiņa politisko uzskatu attīstība Šveices trimdas periodā. 1. daļa
26/07/2015 Duración: 31minRainim un Aspazijai – 150. „Pūt, vējiņi!” – Raiņa politisko uzskatu attīstība un attiecības ar latviešu politisko vidi Šveices trimdas periodā. Studijā literatūrvēsturniece Gundega Grīnuma.
-
1940. gada 21. jūlijs. Uz pirmo sēdi sanāk tā dēvētā Latvijas tautas saeima
22/07/2015 Duración: 30min1940. gada 21. jūlijs ir iezīmīgs datums Latvijas aneksijas procesā. Šajā dienā uz sēdi sanāk tā dēvētā Latvijas tautas saeima. Ja arī vēl kādam bija ilūzijas par Latvijas nākotni, 21. jūlijā tās zūd. Skaidri tiek pateikts, ka Latvija turpmāk būs, pirmkārt, padomju republika, otrkārt, sociālistiska republika, treškārt, republika Padomju sociālistisko republiku sastāvā. Par to nav bijis runas priekšvēlēšanu procesā. Saruna ar vēsturnieci Dainu Bleieri.
-
Kauja par Britāniju
15/07/2015 Duración: 29minKauja par Britāniju. Ar tādu nosaukumu pasaules vēsturē ir palikusši Otrā pasaules kara laika notikumi, kas risinājās 1944. gada vasaras otrajā pusē un rudenī. Tā ir lielākā militārā kampaņā pasaules vēsturē, kuru praktiski izcīnīja tikai gaisa spēki, un pirmā nacistu reiha lielā neveiksme Otrā pasaules kara gaitā. Saruna ar vēsturnieku Kara muzeja pētnieku Valdi Kuzminu.
-
Dziesmusvētki cauri laikiem
12/07/2015 Duración: 28minDziesmusvētki cauri laikiem. Saruna ar muzikoloģi Ilmu Grauzdiņu.
-
Vaterlo kaujas divsimtgade
05/07/2015 Duración: 28minImperatora Napoleona Bonaparta pēdējā un slavenākā kauja notika 1815. gada 17. jūnijā pie Vaterlo ciema Beļģijā. Par liktenīgo „Pelēkā imperatora” sakāvi – saruna ar vēsturnieci Anitu Čerpinsku.