K Labk Dzvot

Svētki tepat durvju priekšā dīžājas un, šķiet, katrs īsts latvietis Ziemassvētkos domā, ka brangi paēst - kā pacienāt sevi un savējos. Šis gads nebūs izņēmums. Tikai ir viena ķibele - pirms svētkiem parasti esam ļoti aizņemti, turklāt šogad nav "iešūpojošu" brīvdienu - šodien vēl strādājam, rīt jau svētku vakars. Iespējams, ka daudziem varētu noderēt šefpavāru un kulinārijas virtuozu padomi un ieteikumi, kā dažādot svētku ēdienkarti un, galvenais, to visu sapost ātri. Raidījuma Kā labāk dzīvot viesi restorāna "KEST" šefpavārs un līdzīpašnieks Māris Jansons un uzņēmuma "Gemoss" šefpavāre Ina Poliščenko. Māris Jansons atzīst, ka Ziemassvētki nav tā reize, kad gribētu eksperimentēt - tos pašus kāpostiņus, kartupelīti uz galda. 12 ēdieniem jābūt! Ina Poliščenko šajā laikā jūtas kā konsultants visiem draugiem, bet viņa nevēlētos, lai cilvēki nostrādājas virtuvē, tāpēc miksē "veco pasauli" ar "jauno". Cepetis uz galda - vienojošais elements. Ina Poliščenko izvēlas tītaru. Labā lieta, ka visiem pietiek un vēl pal

Kā pārvarēt Ziemassvētku spriedzi, tikt galā ar dāvanu drudzi un kā izbaudīt Ziemassvētku laiku, neatkarīgi no tā, vai esat vienatnē vai kopā ar citiem cilvēkiem,  raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē sistēmiskais ģimenes psihoterapeits, "Olainfarm" pārstāvju darba efektivitātes vadītājs Aldis Miglinieks, kultūras antropoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas "Sociālā antropoloģija" direktore Ieva Puzo un etiķetes speciāliste Kristīna Sprūdža. Runājot par svētku tradīcijām, Ieva Puzo norāda, ka ideja par to, kas ir Ziemassvētki, kā tos svin un kad tos svin ir tradīcija mainībā un kustībā, to arī šobrīd piedzīvojam. Ziemassvētkus svin dažādās kultūras, tāpēc to, kā šos svētkus tveram, ko nevajadzētu pieņemt idejas par to, kas ir vai nav pašsaprotams. Tomēr saistībā ar svētkiem rodas spriedze. Aldis Miglinieks norāda, ka personīgā tradīcija un globālais stāsts iespaido mūs, mūsu ģimenes un draugus. Tas var izraisīt emocionālu sadursmi. Ieva Puzo atzīst, visdažādākās pretrunas izlien virspusē. Sprie

Vēja appūsta seja vai vaigi ir gana bieži lietoti epiteti latviešu un pasaules literātu darbos. Bet vai 21. gadsimtā mums būtu vējā un salā jāmoka sava āda, ja ir iespējams iegādāties dažādus aizsargkrēmus? Kā kopt ādu ziemā, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Veselības centru apvienības dermatoloģe veneroloģe Alise Vīgante un dermatoloģe, kosmētiķe Ilze Actiņa. Kas ādai vairāk kaitē - kārstā vasaras saule vai ziemas aukstums? Alise Vīgante vērtē, ka vasarā saules radītais ultravioletais starojums tomēr ir bīstamāks, bet ziemā ādas ienaidnieki ir aukstums, sals, mitrums, apkures radīts sausums.  Aukstumā asinsvadi sašaurinās un āda saņem mazāk barības vielas, ja tas ir ilgāku laiku, tas ir bīstami. Ikdienas darba apstākļi padara ādu jutīgāku. Lai ādu pasargātu ziemas aukstumā un mitrumā, it sevišķi, ja darbs ir ādā, noteikti ir jāvelk rokās cimdi, sejas ādas pasargāšanai lielākā aukstumā var auduma masku, bet vairāk tomēr pasargās aukstumkrēmi, kas pareizi baro aukstā laikā ādu.  Par aukstumkrēmiem vairāk

2023. gadā sabiedriskā transporta lietotājus gan starppilsētu autobusu maršrutos, gan galvaspilsētā skars virkne būtisku izmaiņu. Kas īsti mainīsies, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Rīgas Satiksmes valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa, Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš un Rīgas domes vicemērs Vilnis Ķirsis. Kristiāns Godiņš skaidro, ka reģionālajos pārvadājumos sabiedriskajā transportā izmaiņas saistībā ar personalizētas e-ID kartes izmantošanu stāsies spēka vasarā un būs arī pārejas periods līdz 2023. gada beigām, ja kādam nav e-ID kartes, viņš atvieglojumus varēs saņemt, izmantojot esošo kārtību. "Aicinām jau laicīgi cilvēkus, lai nebūtu, ka pēdējā brīdī kaut ko mēģina skriet un kārtot, paskatīties, vai esošā e-ID karte ir atbilstoša," norāda Kristiāns Godiņš. Viņš aicina cilvēkus paskatīties, kad karte ir izdota, ja izdota līdz 2019. gada 1. septembrim, tajā nav iestrādāts risinājums, kas ļauj to izmantot sabiedriskajā transportā. Šī karte būtu jāmaina. Jaunajā kartē v

Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati, kopš gada sākuma Latvijā no legionelozes miruši 11 cilvēki - tikpat daudz, cik iepriekšējos trīs gados kopā. Eksperti lēš, ka situācija var tikai pasliktināties, jo tikt no leģionellām vaļā ir ārkārtīgi sarežģīti. Kā cīnīties ar šo bīstamo baktēriju, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis un zinātniskā institūta "BIOR" laboratoriju vadītāja Olga Valciņa. Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Viktorija Leitēna iepazīstina ar statistiku, cik cilvēku saslimuši ar legionelozi. Dati liecina, ka salīdzinot ar iepriekšējiem pieciem gadiem, ka visaugstākais saslimstības gadījumu skaits ir bijis 2021. gadā - 61, 2022. gadā līdz 1. decembrim reģistrēti 58 saslimšanas gadījumi, no tiem 11 ir nāves gadījumu skaits. Tas ir lielākais, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Lielākais saslimšanas gadījumu skaits ir reģistrēts Rīgā un Rīgas reģionā. Vairāk slimo vīrieši vecumā virs 50 gadi

Pēdējā 2022. gada latviešu valodas stundā ar valodniekiem Diti Liepu un Andreju Veisbergu spriedīsim par latviešu valodas pozīcijām digitālajā vidē,  kā arī atbildēsim uz klausītāju uzdotajiem jautājumiem.

Katra trešā sieviete Latvijā vismaz reizi dzīvē ir cietusi no partnera vardarbības. Savukārt gandrīz katrs otrais Latvijas iedzīvotājs (jeb 46%) personīgi ir dzirdējis un pazīst kādu, kurš ir saskāries ar vardarbību ģimenē. Vardarbībai ir daudzas izpausmes un tās ir jāspēj pamanīt. Cik ļoti sabiedrība ir spējīga reaģēt uz vardarbību un kas ir jādara, lai vardarbību izskaustu, spriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. 2021.gada decembrī uzņēmuma IKEA sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat" veiktā tiešsaistes aptaujā gandrīz puse jeb 45% Latvijas dalībnieku atzīst, ka Covid-19 laikā vardarbība ģimenē viņu personīgajā dzīvē un starp apkārtējiem ir pastiprinājusies. Lielākoties jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem (59%) ir pamanījuši pieaugošo vardarbību, un arī 48% cilvēku vecumā no 30 līdz 39 gadiem atzīst, ka situācija ir saasinājusies. Iedzīvotāji atzīst, ka viņu apkārtnē ir cilvēki, kas ir pieredzējuši vardarbību ģimenē. Pazīstamo lokā, kas piedzīvojuši vardarbību ģimenē, visbiežāk ir draugi (39%), kāds no tu

Šogad virkne uzņēmumu Ziemassvētkos saviem darbiniekiem nedāvinās dāvanas, bet tām paredzētos līdzekļus novirza labdarībai. Viena no šādām iniciatīvām ir "Uzņēmēji mieram", kuras ietvaros vāc gan naudu, gan dažāda veida preces, lai palīdzētu Ukrainas iedzīvotājiem un valsts aizstāvjiem. Vairāk par iniciatīvu raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta "Uzņēmēji mieram" valdes loceklis, SIA Nutrameg dibinātājs Kristofs Blaus, "Eco Baltia" valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs, finanšu vadības kompānijas "Primum" valdes priekšsēdētājs Raivo Pede, SIA "MED grupe" pārstāve Kristīne Vizule un "Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks. Ierakstā uzklausām ukrainieti Oksanu Hončarenko. Viņa stāsta par palīdzību, par to, kas šobrīd visvairāk nepieciešams Ukrainas cilvēkiem. "Kad viss sākās, bija brīžiem bezpalīdzības sajūta, kur to visu dabūt, kā to fianansēt. Šobrīd tas ir iegājis tādā režīmā, katram cilvēkam, kas tic Eiropas vērtībām, jāsaprot, ka jāatbalsta līdz brīdim, kamēr šī uzvara būs notikusi. Tas nav tā - atbalst

No 2023. gada 1. maija elektroniskā identifikācijas karte ir noteikta kā primārais personu apliecinošais dokumenta veids. Tas paver iespējas vairāk attīstīt dažāda veida elektroniskos pakalpojumus, kuros tiek izmantots elektroniskais paraksts. Ar e-paraksta jaunumiem raidījumā Kā labāk dzīvot iepazīstina Latvijas Valsts radio un televīzijas centr (LVRTC) Biznesa attīstības daļas vadītājs Kārlis Siliņš un LVRTC Korporatīvās komunikācijas daļas vadītāja Vineta Sprugaine. Atgādinot par iespējām, ko nodrošina e-paraksts, Vineta Vineta Sprugaine norāda, ka no "dārgas pildspalvas", kas stāv uz vadītāja darba galda, e-paraksts kļuvis katra kabatā vai viedtālrunī esošu rīku dažādām sadzīves situācijām. E-parakstam ir divas funkcijas - dokumentu parakstīšana, kas ikdienas pilsonim ir mazāk nepieciešana, otra funkcionalitāte - e-identitātes apliecināšana, kas nepieciešama ik uz soļa, ja ir darījumi digitālā vidē. "Nākamā gadā pielietošana būtiski paplašināsies, jo 1. februārī stājas spēkā Fizisku personu elektronis

Šī gada oktobrī tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja liecina, ka vairāk nekā puse jeb 51% iedzīvotāju uzskata, ka lielākā atkarību problēma Latvijā ir alkoholisms. Aptaujas dati nepārsteidz! Par iespējām cīnīties ar šo postošo atkarību saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Par palīdzības iespējām sarunājas klīniskais psihologs, kognitīvi biheiviorālās terapijas terapeits Krišjānis Zaremba, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģijas palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna un Nodarbinātības valsts aģentūras Nodarbinātības pasākumu departamenta vecākā eksperte Ineta Upeniece.

14. decembrī tiks pasniegtas ikgadējās eksporta un inovāciju balvas. Viena no balvu kategorijām - “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts”. Kas ir tas produkts, kas varētu piesaistīt tūristus no malu malām Latvijā, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Liepājas 17-19.gs. interjera muzeja Hoijeres kundzes viesu nams direktore Ieva Dzintare un Kuldīgas Kaļķu ielas kvartāla attīstītājs Toms Egle.

Viss nebūt nav tik labi, kā mums gribētos domāt. Cilvēki, kuru iespējas ir ierobežotas, piemēram, invaliditātes dēļ, joprojām cieš no diskriminācijas. Kas noskaidrots kādā no pēdējā laika pētījumiem un ko darīt, lai diskrimināciju novērstu, raidījumā Kā labāk dzīvot atklāj "Vieglās valodas aģentūra" valdes priekšsēdētāja Irīna Meļņika, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas „Sustento” politikas koordinatore, monitoringa veicēja Iveta Neimane un Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas „Sustento” valdes priekšsēdētāja Gunta Anča. Iveta Neimane atklāj, ka bija iecerēts, ka monitorings būs saistīts tikai ar komentāriem, ar cilvēku reakciju, bet pandēmijas dēļ daudzos portālos tika slēgti komentāri, tāpēc analizēti "klikšķu portāli" un kā tur pasniedz invaliditāti, kāpēc par to raksta un kāda ir attieksme un ieguvumi. Attieksmes un dažādības pieņemšanas ziņā Latvijā ir līdzvērtīga daudzām valstīm, uzskata Iveta Neimane.  "Pozitīvi un neitrāli, informatīvi neitrāli

Asins draugi! Kādam šāds vārdu salikums var izklausīties  aizdomīgs, bet tieši ar šādu nosaukumu pagājušajā gadā startēja Valsts asinsdonoru centra kampaņa (VADC), lai piesaistītu gados jaunus asins ziedotājus. Šobrīd kampaņa jau ir pāraugusi kustībā. Par tās mērķiem saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Par kampaņu un iespēju ziedot asinis stāsta VADC vadītāja Egita Pole. Ārsts internists, nefrologs, Rīgas Stradiņa universitātes lektors Kārlis Rācenis skaidro, cik būtiskas ir ziedotās asinis cilvēku veselības saglabāšanai un, protams, arī dzīvības glābšanai.

Nesen Latvijā veikta aptauja rāda, ka 92 % Latvijas iedzīvotāju, kas sasnieguši 18 gadu vecumu, biežāk vai retāk klausās mūzikas ierakstus. 74 % aptaujāto piekrīt, ka par intelektuālā īpašuma izmantošanu jāsaņem atlīdzība, bet tikai 24 % ir gada laikā atvēruši maciņu, lai kaut eiro iztērētu ierakstu pirkšanai. Vai šajos skaitļos kaut kas ir nepareizi, raidījumā vērtē Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) izpilddirektore Liena Edvardsa, mūziķis un producents, LaIPA padomes loceklis Rūdolfs Budze un AKKA/LAA vadītājs Kārlis Kazāks. Liena Edvardsa norāda, ka LaIPA veiktais gadskārtējais pētījums par mūzikas patēriņu Latvijas sabiedrībā rāda, kā mainās avoti, no kuriem mūzika tiek patērētā. "2016. gadā, kad sākām pētījumu, stabils līderis bija radio ar 75%, šogad, 2002. gadā, galvenais mūzikas avots - 39% - ir bezmaksas interneta vietnes, attiecīgi, ir nedaudz pieaudzis patēriņš no digitālajām straumēšanas vietnēm. Savukārt radio klausās tikai viena trešdaļa sabiedrības - 33%. Cilvēki vairāk izv

Noteikti katram interneta lietotājam ir nācies ielūkoties kādā mājaslapā, kurā piedāvātajām precēm tiek solītas vilinošas cenas un atlaides. Ne vienmēr aiz šāda piedāvājuma slēpjas krāpnieki vai negodprātīgi uzņēmēji. Kā atdalīt sēklas no pelavām, iepērkoties virtuālajā vidē, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro un stāsta Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta galvenā juriste Zanda Dāvida, PTAC Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta direktora vietnieks Ivars Jorniņš un "Cert.lv" kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis. "Kā pazaudēt naudu vienkārši tāpat internetā – tas nekur nav pazudis," atzīst Gints Mālkalnietis Ir pikšķerēšanas un viltus lapu uzbrukumi, viltus investīciju platformas, kas vērstas pret privātpersonām, viltus rēķini, dažādas kontu mainīšanas, kas ir problēma uzņēmējiem. (..) darījumu summas mēdz būt lielas." "Ja jums rāda [Facebook], ka draugs iesaka kaut ko ļoti dīvainu, ja ir reāls kontakts ar šiem cilvēkiem, paziņo

Sākam gatavoties jaunajai 2023. gada dārza darbu sezonai! Teiksiet - par ātru, jo vēl jau dārzs nav pat ziemai gatavs. Slinkojam vai strādājam, to jautājam dārzkopēm - Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktorei, bioloģijas zinātņu doktorei Vijai Rožukalnei un kokaudzētavas "Dzērves" saimniecei Marutai Kaminskai. Vērtējot aizvadīto gadu, Maruta Kaminska atzīst, ka viņu priecē, ka jauni cilvēki arvien vairāk pievēršas dārzkopībai. Bažīgu dara tas, ka cilvēki arvien vairāk pasūta stādus no citām valstīm. Savukārt Vija Rožukalne ir gandarīta, ka cilvēki arvien vairāk domā par dārzu, nav haotiska attieksme pret dārzu, lasa, plāno dārza iekārtošanu. Šobrīd darzā var paskatīties un padomāt par krūmu un kociņu piesegšanu, lai pasargātu no sala un arī zvēriem. Uzsnigušais sniegs ir laba sega, bet jāseko arī līdzi, vai sniegu arī nevajag papurināt no krūmu zariem, lai tos neliec un nelauž Beidzot vajadzētu dārzniekam arī atpūsties!

Kā palīdzēt ģimenēm, kuras ieceļojušas no Ukrainas, un kādu atbalstu krīzē var saņemt gan šie cilvēki, gan arī Latvijas iedzīvotāji, kuri raizējas par karu un tā sekām? Par to, kāda palīdzība ir nepieciešama gan cilvēkiem Ukrainā, gan tiem, kas ieradušies Latvijā, raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta centra "Marta" vadītāja Iluta Lāce un krīžu un konsultāciju centrs "Skalbes" pāstāve Darja Veļičko. Ivanofrankivskā, Ukrainā, Latvijas vēstnieks Ilgvars Kļava 30. novembrī ir atklājis rehabilitācijas centru sievietēm, kas cietušas no Krievijas armijas pastrādātajiem seksuālās vardarbības noziegumiem, informē Ārlietu ministrija. Centrā sadarbībā ar Ivanofrankivskas medicīnas iestādēm cietušajām sievietēm tiks nodrošināts patvērums, fiziska un garīga rehabilitācija, iekļaujot sociālo, psiholoģisko un juridisko, kā arī medicīnisko palīdzību. Rehabilitācijas centrs sniegs patvērumu 20 sievietēm un viņu ģimenes locekļiem. Tajā iekārtotas telpas dzīvošanai, kā arī psihologa un medicīnas speciālista darbam. Centrā izbūvē

 Gada otrajā pusē strauji pieaudzis jau tā augstai pieprasījums pēc saules paneļiem un to uzstādīšanu vēl līdz gada beigām, bet pieprasījums ir tik liels, ka jau veidojas rezervācijas rinda līdz pavasarim. Savukārt tie, kas atliks izpildītāja nolīgšanu uz pavasari, visticamāk saņems saules paneļus uz mājas jumta vai piemājas teritorijā tikai nākamās vasaras otrā pusē. Bet ar to nepatikšanas nebeidzas. Izskan viedoklis, ja tiks apstiprināti AS „Sadales tīkls” jaunie tarifi par elektrības nodošanu tīklā, mikroģenerācijai Latvijā varēs likt treknu punktu. Vai joprojām saules paneļi būs izdevīgs risinājums patērētājiem, raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Viedās un energoefektīvās pilsētvides tehnoloģiju asociācijas valdes loceklis, SIA "Baltijas Elektro sabiedrība" valdes priekšsēdētājs Edgars Bergholcs, enerģētikas eksperts, SIA "EVECON" valdes loceklis Gatis Lazda un AS "Sadales tīkls" valdes loceklis Jānis Kirkovalds. Edgars Bergholcs skaidro, ka šobrīd ziemā, kad ir sals un sniegs, būvniekiem kāpt uz juma nav

Tuvojoties Ziemassvētkiem, Latvijas Pasts aicina savus klientus svētku apsveikumus un dāvanas sūtīt laikus, neatliekot to uz decembra beigām. Bet ne tikai ar Latvijas Pasta starpniecību cilvēki sūtīs apsveikumus un dāvanas. Kādas vēl ir iespējas nosūtīt apsveikuma kartītes un Ziemassvētku dāvanas, ko drīkst un ko nedrīkst sūtīt un cik tas maksās? Par to, kā pasta un kurjerpasta pakalpojumu sniedzēji strādās gada nogalē, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta un skaidro Latvijas Pasta valdes loceklis Kristaps Krūmiņš, „Omniva” Klientu atbalsta centra vadītāja Rūta Gaurilova un DPD Pārdošanas un mārketinga vadītāja Dita Mirbaha. Visi pakalpojumu sniedzēju pārstāvji raidījumā apliecina, ka Ziemassvētku sūtījumu laiks ir sācies, un aicina dāvanu iegādi ar interneta veikala starpniecību neatlikt uz pēdējām dienām, lai sūtījumu saņemtu laicīgi un būtu, ko likt zem eglītes. Vienīgi apsveikuma kartītes vēl var nesteigties sūtīt. Kristaps Krūmiņš sola, ka apsveikumus, ko cilvēki sūtīs tikai nedēļu pirms svētkiem a

Šobrīd, pieaugot energoresursu cenām, ir aktualizējies jautājums, vai elektroauto, ko vēl nesen daudzināja kā ekonomisku alternatīvu iekšdedzes dzinēja automašīnām, arvien ir uzskatāms par maciņam draudzīgu alternatīvu. Turklāt vācu eksperti norāda, auto komplektējošo daļu trūkums, līdz ar to auto pircēju rindu veidošanās, var domu par pāriešanu uz elektroauto atlikt uz nenoteiktu laiku, kas mērāms pat gadu desmitos. Ko svarīgi zināt elektroauto īpašniekiem un tiem, kas šāda auto iegādi apsver? Cik izdevīgs ir valsts piedāvātais atbalsts elektroauto iegādei un ko ir būtiski zināt, lai to saņemtu, raidījumā Kā labāk dzīvot analizē "Skandi Motors" eksperts Vilnis Debesnieks, elektroauto eksperts Ingus Rūtiņš un "Enefit" enerģijas risinājumu daļas vadītājs Rihards Kotlers.