Globlais Latvietis. 21. Gadsimts

Raidījumā 21. gadsimta latvietis skaidrojam pašvaldību lomu reemigrācijā – veiksmes stāsti, neizdošanās, izaicinājumi un šķēršļi. Latvijā ir 119 pašvaldības, taču tikai pavisam neliela daļa no tām aktīvi iesaistās savu nu jau vairs novadā nedzīvojošo tautiešu atpakaļ saukšanā. Kas motivē vai tieši pretēji nemotivē pašvaldībām būt draudzīgām pret diasporu? Tiekamies sarunā ar reemigrācijas raidījumu cikla eksperti - ekonomisti Ilonu Platonovu, Tukuma mēru Ēriku Lukmanu un Vinetu Rassu, kas pēc septiņiem gadiem Anglijā nolēma atgriezties uz dzīvi Tukumā. 

Vai Latvijas piektajam novadam, kā dēvē diasporu, ir nepieciešams savs likums? Un kas šajā likumā būs tāds, kas varētu palīdzēt uzturēt saiti starp Latviju un diasporu? Diskusija ar likuma idejas autoru, Saeimas deputātu no Nacionālās apvienības Rihardu Kolu, Pārresoru koordinācijas centra Attīstības plānošanas nodaļas konsultanti Māru Sīmani un Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētāju Kristapu Grasi.

Lai kur mēs būtu, katram no mums ir savs stāsts, savas emocijas, atmiņas un sajūtas par Latviju. Latvijas simtgadē diasporas latviešu atmiņas, stāstus un emocijas apkopotas “Stāstu segā”. Sākotnēji bija cerēts saņemt 500 nelielus auduma vai cita materiāla kvadrātiņus, kas vēlāk tiktu sašūti kopējā segā, bet to skaits krietni pārsniedzis cerēto – saņemti 1097 kvadrātiņi ar atmiņām un sajūtām par Latviju. Par to sīkāk taujājam idejas autorei Aijai Abens un māksliniecei Jantai Mežai.

Raidījumā 21. gadsimta latvietis šogad uzsākam jaunu ciklu, kurā skaidrosim – vai Latvija savus pilsoņus gaida atpakaļ arī darbos, ne tikai vārdos, un kā uzturēt kontaktu ar tiem Latvijai piederīgajiem, kuri jau iekārtojušies uz pastāvīgu dzīvi ārpus Latvijas. Pirmajā cikla raidījumā – par reemigrācijas plānu – bijušo un topošo. Studijā bijusī ekonomikas ministra padomniece un parlamentārā sekretāre, ekonomikas maģistre Ilona Platonova un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts. Vai topošajā reemigrācijas programmā iestrādātas tikai tās pašas vecā plāna domas jaunās skaņās, vai arī pavīd kāda svaigāka ideja, kā tiem, kas vēlētos atgriezties, atvieglot reemigrācijas procesu.

Raidījums 21. gadsimta latvietis dodas ciemos pie kaimiņiem Tartu un skaidro, kādas bijušas latviešu gaitas te, netālu no Rīgas, vairāku gadsimtu garumā. Ja ir kāda kaimiņvalsts, kurai esam pateicību parādā par valstiskās pašapziņas rašanos, tad tā ir Igaunija. Viesojamies Tartu un dodamies pa pēdām kādreizējo slavenāko latviešu izcelsmes studentu gaitām. Viņu vidū bija tādi ļaudis kā Krišjānis Barons, Krišjānis Valdemārs, Jānis Endzelīns un daudzi citi - mazāk zināmi, bet ne mazāk nozīmīgi abu valstu valstiskās apziņas rašanās procesā. Ekskursijā ved Tartu latviešu biedrības vadītāja Ilze Salnāja-Verva.  

Raidījumā 21. gadsimta latvietis skaidrojam, vai dzīvesvietas norādīšana ir pienākums pret valsti un kā šī sistēma darbosies nākotnē. Jauns likums saka, ka 30 dienu laikā Latvijas iedzīvotājiem jāpaziņo sava jaunā dzīvesvietas adrese, ja iedzīvotājs pārceļas uz jaunu mītnes vietu, tostarp ārpus Latvijas. Drīzumā būs iespēja ziņot par dzīvesvietu arī elektroniski, taču, cik aktīvi diasporas latvieši ziņo par dzīvesvietas maiņu un kas viņus no tā attur, jautājam Martai Zvalnei, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Juridiskās nodaļas vadītājai, un Elīnai Pinto, Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētāja vietniecei.

Stāsts par tiem latviešiem, kas, dzīvojot ārpus Latvijas teritorijas, sirdīs un domās uzturēja ideju par Latvijas valsts dibināšanu. Vismaz viena trešdaļa latviešu pēc Pirmā pasaules kara dzīvoja ārpus Latvijas, tāpēc nav pārsteigums, ka Latvijas dibinātāju vidū ir bijuši vairāki citās valstīs, lielākoties Krievijā, dzīvojoši latvieši. Tieši bēgļu gaitas ļāvušas šiem latviešiem pašorganizēties un rast atbildi uz jautājumu - kas mēs kā tauta būsim nākotnē? Kas bija šie latvieši, kādas bija viņu gaitas pasaulē Pirmā pasaules kara laikā un kāpēc daļa šo aktīvo nacionālās pašapziņas vadīto cilvēku pēc kara tomēr neatgriezās Latvijā? Šos jautājumus raidījumā 21. gadsimta latvietis uzdodam vēsturniekiem Tomam Ķikutam un Jānim Tomaševskim.  

Raidījumā 21. gadsimta latvietis stāsts par akciju, kas mudinās apzināt ievērojamus latviešus viscaur pasaulē. Tūliņ jau simtgade klāt, kad Latvijas vārds pasaulē izskanēs biežāk kā ierasts, un tāpēc raidījumā skaidrojam, kādi diženi un spējīgi latvieši mīt pasaulē. Tos apzināt uzņēmies portāls latviesi.com, uzsākot akciju „Latvijas pēdas pasaulē”. Sarunā ar portāla vadītāju Induli Bērziņu, skaidrojam, kā darbosies šī interaktīvā datu bāze un kāpēc ir svarīgi apzināt ievērojamus latviešus pasaulē un stāstīt par to cittautiešiem.

Ziemassvētkus ieskandinām ģimeniskās sarunās par latviešu valodu! Kā strādā jaunizveidotā Valsts valodas aģentūras tālmācības programma latviešu valodas apguvei bērniem ārpus Latvijas? Pieredzē raidījumā 21. gadsimta latvietis dalās Frīdmaņu ģimene – tētis Oskars un trīs meitas – Lizete, Ronika un Nikola, kuras šobrīd mācās sākumskolā Anglijā, un Lizetes tālmācības skolotāja Dace.

Raidījumā 21. gadsimta latvietis tiekamies ar cilvēkiem, kas ikdienā sargā Latvijas intereses un godu miera misijās citviet pasaulē. Latviešu karavīri ne tikai sargā Latvijas valsts robežu tiešā veidā, bet itin bieži sargā Latvijas godu un intereses piedaloties citvalstu misijās. Šajās misiju bāzēs nereti veidojas mazā Latvija – īpaša teritorija, kur pulcējas latviešu karavīri. Ko dalība miera misijās nozīmē pašiem kareivjiem? Cik mobila, starptautiska un izaicinoša ir karavīra profesija mūsdienās? Saruna ar Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba Operatīvās plānošanas departamenta Operāciju pārvaldes priekšnieku pulkvežleitnantu Kasparu Pudānu un Valsts robežsardzes Silenes kontroles punkta robežsargu Edgaru Dārznieku.

Kamēr Latvijā norit otrais Īrijas sēņu lasītāju uzsaukuma vilnis, raidījumā 21. gadsimta latvietis skaidrojam, kāda ir darbaspēka plūsma pretējā virzienā – no ārvalstīm uz Latviju. Iepazīstinām ar Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījuma centra veiktā pētījuma datiem un skaidrojam, cik veiksmīgi uzņēmumi, pašvaldības un valsts informē diasporu par iespējamajiem darba piedāvājumiem un atbalstu uzņēmējdarbībai Latvijā. Kas mudinātu latviešus ārpus Latvijas atgriezties darbā Latvijā? Un varbūt dibināt savu uzņēmumu? Laikā, kad Latvijā daudzviet trūkst darbaspēka, šie jautājumi kļūst svarīgi ne tikai diasporas latviešiem, bet valsts ekonomikai kopumā. Saruna ar Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījuma centra direktori Intu Mieriņu, organizācijas "Ar pasaules pieredzi Latvijā" vadītāju Jāni Kreili un Nodarbinātības Valsts aģentūras direktores vietnieci Kristīni Stašāni.  

„Tu nedomā par Latviju, kad esi Austrālijā! Dzīvo Austrālijas dzīvi un, kad esi Latvijā, dzīvo Latvijas dzīvi,” - tā saka šīs nedēļas raidījuma varone. Tiekamies aizraujošā sarunā ar latviešu mākslinieci Austrālijā – Zitu Sudniku. Viņas mājas ir Austrālijas tropu pilsēta Kērnsa nu jau astoņus gadus. Skaidrojam, ko mākslinieka domās, darbos un sajūtās maina pārcelšanās uz dzīvi uz otru pasaules pusi, pilnīgi citu dabas, krāsu un cilvēku kombināciju.

Šķetinām juridiskos jautājumus, ar kuriem latvieši ārpus Latvijas dažkārt spiesti saskarties. Nereti, gana labi nezinot mītnes zemes valodu, tautieši meklē palīgu, kurš prastu izskaidrot likumu līkločus vietējā zemē sev saprotamā valodā un izklāstā. Tās ir darba tiesības, škiršanās, retāk, mantojuma jautājumi, citkārt arī administratīvie pārkāpumi vai pat kriminālatbildība, kas draud tautiešiem ārzemēs par dažādiem grēkiem. Kādas ir biežākās problēmas un jautājumi, ar kurām latvieši Vācijā vēršas pie advokāta Arņa Drilles – par to sarunā ar viņu raidījumā 21. gadsimta latvietis.

Aizvadīta Latvijas 99. dzimšanas diena, tāpēc šoreiz raidījumā palūkosimies, kā svētkus sagaidīs tautieši pasaulē nākamajā gadā, kad Latvijai apritēs simts! Sākot ar vispasaules latviešu zaļumballi, beidzot ar īpašo Latvijas pastmarku Brazīlijā – tautieši svētkiem gatavojas jau trīs gadus. Saruna ar Pasaules brīvo latviešu apvienības pārstāvi Latvijā Jāni Andersonu un Kultūras ministrijas Latvijas valsts Simtgades biroja Reģionālo un nevalstisko projektu vadītāju Jolantu Borīti. Tāpat raidījumā sekojam līdzi Karoga ceļam – Latvijas valsts karogam, kurš ir bijis klātesošs biedrību un skoliņu dibināšanā, kā arī ļoti emocionālos un privātos mirkļos ģimenes lokā 12 valstīs un 3 kontinentos. Par to stāsta Lelde Kristiāna Vozņesenska.

Latvieši ir veidojuši ne tikai savas valsts vēsturi, bet arī pielikuši stingru roku citu valstu tapšanā, piemēram, Īrijas neatkarības iegūšanā. Aizraujošs un teju neticams stāsts par latviešu izceļotāju Pētersonu dzimtu, kuras mājās Īrijā tika parakstīta vēsturiskā vienošanās par Īrijas neatkarību no Anglijas varas. Par to top unikāla vēsturiska grāmata! Saruna ar tās autori, aktīvu Īrijas latvieti, Sandru Bondarevsku.

Vai jaunā latviešu paaudze ir lielāki, mazāki vai citādi Latvijas patrioti, ja viņu dzīve aizrit ārpus Latvijas un kāds no vecākiem nav latvietis? Saruna ar Luksemburgas Eiropas latviešu valodas skolotāju Eviju Avotiņu un Uldi, kurš ir skolotājs Austrālijā. Skaidrojam, cik viegli vai grūti ir mācīt latviešu valodu svešumā un vai tas veicina patriotisko garu diasporā.  

Turpināsim tēmu par medicīnas pakalpojumu pieejamību tiem, kuri nemaksā nodokļus Latvijā. Valsts iedibinās jaunu principu medicīnas pakalpojumu pieejamībā, kas skars diasporas pacientus 2019. gadā - medicīnas pakalpojumi, kas šobrīd diasporas latviešiem ir pieejami bez maksas, nākotnē būs maksas pakalpojumi, ja vien valsts piederīgie nebūs veikuši speciālas iemaksas valsts budžetā. Raidījumā 21. gadsimta latvietis iepazīstam Ievas pieredzi, dzīvojot un ārstējoties Anglijā, kā arī, sarunā ar Veselības ministrijas Juridiskās nodaļas pārstāvi Anitu Jurševicu skaidrojam, kas turpmākajos gados sagaidīs tos latviešus, kuri savu ikdienu vada ārzemēs, bet labprāt ārstējas dzimtenē.

Vai latviešu biedrībai, kas atrodas vien nepilnu simts kilometrus no Latvijas robežas, maz ir iespējams pildīt tipiskas diasporas biedrības funkcijas – uzturēt latviešu skoliņu, stabilu aktīvistu grupu un lielu diasporu? Tiekamies ar Pleskavas latviešu biedrības „Sakta” vadītāju Irēnu Pančenko un Pleskavas konsulāta pārstāvēm Olgu Safkonenu un Svetlanu Kravecu sarunā par ļoti neparastu kultūras biedrību tepat Latvijas pievārtē.

Būdami neapmierināti ar medicīnas pakalpojumu kvalitāti Anglijā, daudzi latvieši savas ģimenes ārsta vizītes, diagnostiku un operācijas labprātāk veic Latvijā. Šo medicīnas tūrismu mazināt varētu iecere nesniegt medicīnas pakalpojumus pilnā apmērā tiem, kas nemaksā sociālo nodokli Latvijā. Vienlaikus Eiropas Savienības direktīva paredz, ka pilsonim ir tiesības ārstēties ārpus savas mītnes zemes dzimtenē, piemēram, Latvijā, un izmaksas atgūt no mītnes zemes, piemēram, Anglijas, budžeta. Kā tas darbojas? Palūkosimies uz Anglijas piemēru sarunā ar Arni Krasovski, “MedRefund LTD” direktoru, kura uzņēmums konsultē latviešus Anglijā par medicīnas izdevumu atgūšanu, kā arī medicīnas centra ARS ģimenes ārsti-terapeiti Lāsmu Četvergu, kuras praksē ir vairāki šādi gadījumi.

Raidījumā 21. gadsimta latvietis stāsts par Pēterburgas latviešu biedrībām un to gatavošanos Latvijas simtgadei. Latviešu kopienas vēsture Sanktpēterburgā ir traģiskiem un vētrainiem vēstures notikumiem saistīta – 1936. gadā Krievijā likvidēja visas latviešu draudzes un biedrības. Taču tagad tur patstāvīgi darbojas veselas trīs latviešu biedrības. Kā tās gatavojas Latvijas simtgades sagaidīšanai? Un kā Latvijas latviešu un Sanktpēterburgas latviešu attiecības vērtē aktīvākie latviešu kultūras uzturētāji Sanktpēterburgā? Saruna ar Pēterburgas Latviešu nacionālās kultūras autonomijas prezidenti Margaritu Vovku un Pēterburgas latviešu biedrības "Daugava" pārstāvi Ilonu Lanku. "Mums ļoti trūkst Latvijas," saka Latviešu nacionālās kultūras autonomijas prezidente Margarita Vovka, uzsverot vēlmi stiprināt kopienas saziņu ne tikai ar radiem Latvijā, bet arī ar nevalstiskajām organizācijām.