Globlais Latvietis. 21. Gadsimts

Piedzimt un izaugt Amerikā un tad pieņemt lēmumu atgriezties vectēva dzimtenē Latvijā. Tāds ir Puteņu dzimtas stāsts, ko pētām un iepazīstam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījumā savā ziņā kalposim par tiltu diviem kungiem, kurus šķir teju 7000 kilometru un okeāns, bet kuri ir tēvs un dēls un daļa no vienas kuplas latviešu ģimenes ar spēcīgām saknēm Latvijā. Tiekamies ar tēvu un dēlu - Mārtiņu Puteni, kurš atrodas Ņūdžersijā, Amerikas austrumkrastā, un Āri Krišu Puteni, kurš ieradies ciemo Latvijas Radio studijā. Saruna par dzīvi svešumā un pārcelšanos uz Latviju.

Straujiem soļiem tuvojas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, jau pēc mēneša Eiropa dosies pie vēlēšanu urnām, lai izvēlētos savus pārstāvjus Eiropas Parlamentā. Tāda izvēles iespēja ir arī diasporai. Tiesa, pirms izvēlēties kandidātus, diasporai jāizdara vēl viena izvēle - balsot tieši par sarakstiem no Latvijas vai balsot par mītnes zemes politiķiem. Prognozes un realitāte - tā būs šīs reizes saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts, kurā runāsim arī par projektu “Ej vēlēt!” un atgādināsim, ka no 4. maija līdz 31. maijam tautiešiem ir iespēja balsot pa pastu.  Raidījuma viesi: Kristīne Saulīte, Centrālas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja, Indulis Bērziņš, interneta medija "Latviesi.com" vadītājs, Jānis Skrebels, sabiedriski aktīvs diasporas jaunietis, kampaņas “Ej vēlēt!” viens no idejas autoriem, arī biedrības "Eiropas jaunieši" vicepriekšsēdētājs, un Ilze Radziņa, Adelaides (Austrālija) Latviešu biedrības priekšsēdētāja.  

Kā latvieši nonākuši vairāk nekā trīspadsmittūkstoš kilometru attālajā Čīlē? Lai arī latviešu tur nav daudz, mazā kopiena kopā turas cieši. Kas šajā neparastajā zemē savaldzinājis mūsu tautiešus un kāda tur ir ikdienas dzīve latvietim, skaidrojam, sazinoties ar Pēteri Černomordu un Ievu Stumpi –  diviem latviešiem Čīlē. Ieklausāmies arī, kāda ir Vinetas Leles pieredze – viņa kopā ar vīru venecuēlieti šobrīd Čīlē audzina divus dēlus un šajā zemē nonāca, kad vīram Čīlē piedāvāja darbu. Kā Vineta saka – katru gadu viņa plāno doties prom no Čīles, bet tā jau prom brauc desmit gadus… Čīli Vineta raksturo kā skaistu zemi, bet ar saviem izaicinājumiem, piemēram, dārgo izglītību un drošības jautājumiem. Ir arī citādi stāsti – pēc daudziem Čīlē pavadītiem gadiem Latvijā atgriezās Ilze Maldupa. Viņa ir zobārste, strādā kā pētniece un docētāja Rīgas Stradiņa universitātē, un uz Latviju pārbauca kopā ar savu vīru čīlieti un diviem bērniem. Šobrīd Ilze dzīvo Cēsīs un pagaidām neplāno Čīlē atgriezties.    

Liela daļa diasporas latviešu kopā sanākšanu un godu notiek dienās, kad Latvijas valstij ir svarīgi vēsturiski datumi – vai tie būtu Baltā galdauta svētki maijā, novembra Patriotu mēnesis vai piemiņas dienas izkaisītas viscaur kalendārā – latviešu kultūra un tradīcijas iet vienā ritmā ar vēsturi. Taču kādas ir diasporas latviešu, īpaši jauniešu, zināšanas par Latvijas vēsturi un kāpēc vēstures zināšanas ir nepieciešamas, dzīvojot simtiem un tūkstošiem kilometru attālumā no Latvijas, diskutējam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījuma viesi: Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns, Latvijas Okupācijas muzeja Izglītības nodaļas vadītāja Inguna Role un Maskavas latviešu skolas vēstures skolotāja Ilze Renga.

Raidījums Globālais latvietis. 21. gadsimts turpina iepazīst diasporu tuvāk. Šoreiz skatu vēršam Skandināvijas virzienā, konkrētām saruna par latviešu kopienu Norvēģijā un tradīciju saglabāšanu. Īpašs stāsts par latviešu kori "Laipa" Oslo, kas aprīlī atzīmēs savu 20.gadu jubileju un Stavangeres teātra studiju, kas amatierteātru skatē “Gada izrāde 2023” ir saņēmusi augstako novērtējumu. Raidījuma viesi Līga Olsena, Norvēģijas latviešu biedrības Oslo un Norvēģijas latviešu kora "Laipa" vadītāja, Ilga Šarkovska, kora driģente, Ieva Vanaga, kora koordinatore, Ernests Barons, kurš dzied korī "Laipa", viņš savulaik arī bijis Eiropas jaunieš kopienas vadītājs, un Sandris Rakauskis, Stavangeras Latviešu teātra studijas režisors.  

Viens no šīs vasaras gaidītākajiem kultūras notikumiem diasporai ir XVI Latviešu Dziesmu un deju svētki Kanādā, kas notiks no 4. līdz 7. jūlijam Toronto. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts sazināsimies ar Kanādu, lai kopā ar Rīcības komitejas vadītāju, arī aktīvu dejotāju Selgu Apsi izrunātu, kā rit gatavošanās svētkiem kādas norises gaidāmas šovasar un cik svarīgi ir šie svētki visai diasporai Sarunā piedalās arī Hamiltonas deju kopas "Vainadziņš" vadītāja Lizete Valdmane un Svētku mūzikas nozares vadītājs Kaspars Reinis, kurš dzied Otavas-Montreālas korī. -

Svešinieks starp savējiem - reemigrantiem ne vienmēr ir viegli atkal iejusties Latvijā. Tieši tādēļ psihologi anonīmajās reemigrantu grupās strādā ar cilvēkiem, kuri tikko atgriezušies Latvijā. Ar kādām grūtībām nākas sastapties un kāds atbalsts nepieciešams reemigrantu ģimenēm, skaidrojam raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Sarunājas Iveta Ozola-Cīrule, klīniskā psiholoģe un reemigrācijas pētniece, Māra Maklaklina-Teilora, biedrības "Ar pasaules pieredzi Latvijā" valdes priekšsēdētāja vietniece, Roberts Alhimionoks, biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes loceklis, un personāla vadības un komunikāciju eksperte Marta Polna, kura ir mācījusies un strādājusi Francijā, arī biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes locekle.

Vairāk nekā 17000 kilometru - tas ir attālums no Rīgas līdz Velingtonai, kas ir Jaunzēlandes galvaspilsēta. Un arī tur dzīvo latvieši. Lai ikvienam latvietim Jaunzēlandē būtu iespēja kopt latvietību, nesen izveidota biedrība “Latviešu kopiena "Uzticība"/ Latvian Community Trust". Ar jaundibinātās biedrības valdes loceklēm tiekamies raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Izzinām, kāda ir līdzšinējā Jaunzēlandes latviešu kopienas pieredze, kā ir plānots veicināt saliedētību šajā zemē, kas ir tālu no Latvijas un kurā latvieši dzīvo tālu cits no cita, interesējamies par aktualitātēm biedrības darba plānā. Stāsta biedrības “Latviešu kopiena "Uzticība" priekšēdētāja Līna Leitāne, sekretāre Evija Trofimova (viņa dzīvo Oklendā un vada latviešu skoliņu, kā arī latviešu bērnu un jauniešu literatūras “Baltā mākoņa” bibliotēka veidotāja) un lietvede Sandra Makmilana, kura sarunas ieraksta laikā ir atceļā uz mājām no kora mēģinājuma.

Būt diasporas pārstāvim ne vienmēr nozīmē nogruntēties vienā vietā ārpus dzimtenes, tas var nozīmēt kustību, pārmaiņas un pārcelšanos ar zināmu regularitāti. Šim faktam uzmanību pievērš pētnieki un  pētījuma "Attiecības kustībā: tuvniecība mūsdienu mobilajos darba režīmos" gaitā iezīmējušās atziņas par to, kā pārcelšamās no valsts uz valsti ietekmē bērnus, kā veidojas viņu pieredze, kustoties līdzi vecākiem. Tādēļ raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts skaidrojam, kā savstarpēji mijiedarbojas radniecība un mūsdienu mobilie darba režīmi. Diskutē Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētais profesors, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks, sociālantropoloģe un Sociālantropoloģijas studiju programmas vadītāja vadošā pētniece RSU, antropoloģe Ieva Puzo un Aija Lulle, asociētā profesore Austrumsomijas universitātē un vadošā pētnīece Rīgas Stardiņa universitātē. Ieva Puzo kura pašreiz ir Japānā, Tokijā kur projekta”Attiecības kustībā” ietvaros notiek intervijas, kā arī jaunu sadarbību uzsakšana un uzturēšana a

Portāls "Latviesi.com" uzsācis rakstu sēriju par cittautu personvārdu atveidi latviešu valodā. Tie ir vairāku jaukto ģimeņu stāsti, kad vārdu vai jauniegūto uzvārdu latviskošana sagādājusi neērtas situācijas, saistībā ar to, kā šos personvārdus atveido dokumentos Latvijā. Tāpēc raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts skaidrojam, kādus sarežģījumus šī vārdu uzvārdu latviskošana rada un kā ar to sadzīvot mītnes zemē, kā arī par to, vai šajā sistēmā varētu būt uzlabojumi? Raidījumā diskutē Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juridiskā padomniece Laura Lapiņa, Latviešu valodas aģentūras Valodas attīstības daļas galvenā lingviste Evelīna Zilgalve, žurnāliste no Anglijas Ilze Kalve, Kristīne Volodka no Dārbijas Anglijā un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Personu statusa kontroles nodaļas vadītāja vietniece Ilze Parādniece. Pērn laulības noslēguši 10,6 tūkstoši latviešu, no kuriem 1829  jeb 17% gredzenus mija ar citu valstu pilsoņiem. Aptuveni puse jeb 40% no tiem pēc kāzām mainī

Latvijas drošība un atbalsts Ukrainai - aktualitātes, kuras aizvadītajā nedēļā pārrunāja Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA), tiekoties ar valsts amatpersonām Rīgā. Par svarīgākajiem uzdevumiem diasporas jumtorganizācijā turpmākajos divos gados raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts izvaicājam PBLA priekšsēdi Pēteri Blumbergu no Amerikas un priekssēža vietnieci Mārīti Kļaviņu no Vācijas.

Latvieši ir visur un to turpinām kā mantru piesaukt arī šodien, kad aukstajās ziemas dienās lūkojamies pēc saulītes Āfrikā. Un arī tur ir izkaisīti latvieši pa malu malām - iedzīvojušies un atraduši savu aicinājumu pavisam citā klimatā, kultūrā un sabiedrībā. Kādi ceļi un kādi sapņi aizveduši tautiešus uz Āfrikas tālajiem krastiem, par to raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījumā sarunājas Rolands Jānis Āboltiņš, kura ikdienas dzīve jau trīs gadu paiet Kenijā,  Ģirts Greiškalns, kustības „esiLV” pārstāvis un ar Āfriku ir ciešā kontaktā sadarbības projektā Namībijā, Zimbabvē un Zambijā, kā arī Lāsma Dzene no Mozambikas un Ieva Tomase no Dienvidāfrikas republikas.

Par diasporu nereti mēdzam runāt kā par Latvijas piekto novadu, kas iedzīvotāju skaita ziņā atpaliek tikai no Rīgas un Pierīgas. Protams, ka viens cilvēks neveido diasporu, tieši kopēja darbošanās ir tā kas veido un uztur kopienu ārpus Latvijas. Latviskās identitātes uzturēšana, dzīvojot ārzemēs, ir brīvprātīga izvēle, bet tas nenotiek pats no sevis, tādēļ liela nozīme ir formālām organizācijām un neformālām domu biedru grupām. Tieši tādēļ, lai apzinātu diasporas organizācijas un neformālās domu biedru grupas un gūtu dziļāku ieskatu to ikdienas darbībā, kā arī, lai noskaidrotu, kādi ir to resursi un vajadzības,  ar kādām grūtībām tās saskaras un kādas ir to nākotnes iespējas un vajadzības, 2023.gadā  Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrs sadarbībā ar Ārlietu ministriju veica pētījumu. Par tendencēm, ko iezīmē “Diasporas organizāciju kapacitātes un vajadzību pētījums” un kā raksturot diasporu Eiropā un citviet pasaulē, saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījuma vie

Latvijā mums ir "Latvijas lepnums", bet lepnums ir visur, kur ir uzņēmīgi un iedvesmojoši latvieši. Arī Īrijā jau sesto gadu ir tradīcija godināt vietējos latviešus, gan tos, kas ar savu enerģiju uztur dejas soļus un sadziedāšanos, gan tos, kuri neļauj pazust latviešu valodai. Kas vieno šos tautiešus un kas jāpaveic, lai izpelnītos "Latvijas lepnums Īrijā" nomināciju, interesējamies raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījuma viesi: Ilze Stīpniece, 2020.gada “Latvijas lepnums Īrijā” nominante, kura tagad ir atgriezusies Latvijā, Ilze Ceiča, "Latvijas lepnums Īrijā" projekta vadītāja, Zane Puncule, kura kopā ar vīru Mārtiņu Punculi 2021.gadā saņēma apbalvojumu nominācijā "Latviskā ģimene", un Gunita Barsčauska, kura šogad saņēma apbalvojumu nominācijā "Iedvesmotāja - valodas sargātāja".

Nodibinājuma "2x2" mērķis ir radīt vidi, kurā katrs latviešu jaunietis pilnveido sevi un Latvijas sabiedrību. Šogad kustība "2x2" svin 60. jubileju. "2x2" nometne tika izveidota pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, un toreiz pulcēja trimdas latviešus ASV, bet kopš 2015. gada "2x2" notiek Latvijā. Raidījumā tiekamies ar kustības "2x2" padomes locekļiem Vandu Dauksti un Jāni Lazovski un "2x2" 60. jubilejas gada pasākumu koordinatori Justīni Elferti. 1964. gadā, veidojot "2x2" nometni pie mērķiem bija rakstīts: "veidot dedzīgu, apzinīgu un latvisku jaunatnes darbinieku saimi, radīt draudzības un kopības saites nākošo latviešu sabiedrības veidotāju starpā, meklēt mērķus, pieejas un ceļus tagadnes un nākotnes uzdevumiem, kā arī rast ceļus, veidot ciešākus sakarus paaudžu starpā," - to lasām ar rakstāmmašīnu rakstītā rakstā un tagad joprojām šie mērķi ir aktuāli, tāpēc kustības padome turpina veidot radošu un daudzveidīgu "2x2" programmu, lai palīdzētu jauniešiem izjust piederību latviešiem un Latvijai.  Par to

Raidījuma Globālais latvietis. 21. gadsimts studijā esam aicinājuši Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieci diasporas jautājumos Elitu Gaveli, lai kopā ar diasporas žurnālistiem izvaicātu viņu par 2024. gada aktualitātēm un iezīmētu nākamo trīs gadu prioritātes aktīvās diasporas dzīvē. Jautājumus uzdod diasporas medija un platformas "Latviesi.com" vadītājs Indulis Bērziņš, Amerikas latviešu apvienības valdes locekle un informācijas nozares vadītāja Linda Zālīte, portāla "Baltic-Ireland.ie" galvenā redaktore Laima Ozola un Latvijas Televīzijas žurnāliste Apvienotajā Karalistē Ilze Kalve.

"Ome Otrā pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās, un mana mamma piedzima bēgļu nometnē Vācijā. Šo Ziemassvētku apsveikumu omes māsa no Latvijas viņai sūtīja 1965. gadā. Kupenās iesnigusī mājiņa ar stirnām pagalmā – šī kartītes aina man vienmēr šķitusi neizskaidrojami tuva… Un paskat! Tagad man tāda mājiņa meža malā ir pašai." Šos vārdus kādā intervijā sacījusi viena no raidījuma viešņām, jo starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts tiekamies ar globāliem latviešiem - jo, par šo ģimeni runājot, nākas piesaukt Vāciju, Franciju, Angliju, nāksies pieminēt tautas dejas, tautastērpu darināšanu, rotas, dziedāšanu, bet pāri visam Latviju.  Studijā Uskaļu ģimenes pārstāves - Ilona Uskalis un Zinta Uskale, mamma un meita. Vārdus, kuri skanēja raidījuma ievadā, ir teikusi Zinta Uskale. Tie ieskicē jūsu ģimenes trimdas laika stāstu, kas sasaucas ar tā laika stāstiem. Zinta ir dzimusi Lielbritānijā, bet Ilona ir dzimusi bēgļu nometnē Vācijā (Flensburgā, angļu zonā), un tālāk devās a

Ziemassvētku nedēļā pievēršamies kulinārajam mantojumam. Speķa pīrāgi jeb pīrāgu bums Brazīlijā un Austrālijā, ķimeņu siers Krievijā, skābi kāposti Argentīnā, galerts jeb aukstā gaļā Amerikā un svaigi cepta maize Kanādā - tie ir tikai daži no diasporas kulinārā mantojuma piemēriem. Ja valoda, dzīvojot ārpus Latvijas, izzūd, tad garša paliek, jeb caur vēderu uz latvietību. Kā ēdiens palīdz atcerēties un kopt tradīcijas un kā praktiski svešumā, kur ir citi produkti un paradumi virtuvē, pagatavot latviešu ēdienus? Vai kulinārais mantojums ir bijis svarīgs trimdas latviešiem un cik tas ir nozīmīgs šodien, dzīvojot ārpus Latvijas, vaicājam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījuma viesi: muzeja „Latvieši pasaulē” krājuma glabātāja Guna Dancīte, maiznieks Aigars Opihtins, kurš jau 40 gadus dzīvo un strādā Anglijā, Zane Bārbale-Louw, kura atrodas Dienvidāfrikas Republikas galvaspilsētā Keiptaunā, un Ieva Dekstere, kura ir Oregonas (ASV) latviešu biedrības priekšsēde.

Ukraina jau vairāk nekā pusotru gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu. Par veidiem, kā diaspora palīdz Ukrainas bēgļiem Eiropā un kā mainījusies dažādu valstu valdību atbalsta politika nevalstiskajām organizācijām, kuras atbalsta bēgļus, skaidrojam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Uzklausām arī brīvprātīgo stāstus par pieredzēto, sniedzot palīdzīgu roku ukraiņu ģimenēm. Sarunājas Sigita Struberga, politoloģe no Latvijas Transatlantiskās organizācijas, organizācijas “Sievietes drošībai” valdes priekšsēdētāja, Linda Jākobsone-Gavala, biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” valdes locekle, Vācijā mītošā Laura Ritenberga-Kindere, brīvprātīgā, ikdienas darbā zvērināta tulce Vācijas tiesās, Rita Andersone, brīvprātīgā bēgļu atbalstītāja no Viduszviedrijas latviešu apvienības, un Ritma Prokopčenko, Dublinas latviešu skolas “Saulgriezīte” vadītāja, brīvprātīgā, kas iesaistījās Īrijas Sarkanā krusta aktivitātēs. 

Latviešiem Dienvidkorejā visvairāk pietrūkst rupjmaizes, biezpienmaizes un Latvijas dabas, bet vietējiem par savu dzimteni viņi stāsta ar komiksu un kormūzikas palīdzūbu. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts saruna ar latviešiem Dienvidkorejā, atklājot nezināmo par tālo Āzijas valsti, kas slavena ar tehnoloģijām un skaistumkopšanu. Sarunājas Latvijas vēstnieks Dienvidkorejā Āris Vīgants, Latvijas Investūciju un attīstības aģentūras (LIAA) Valsts tēla nodaļas vadītāja Zane Biteniece, LIAA pārstāvniecības Dienvidkorejā vadītājs Mārtiņš Baumanis un Jānis Rozenfelds, kurš 10 gadus dzīvo Seulā, Dienvidkorejā, un darbojas dizaina jomā.